• Tweet

Rietumiem jāpamostas un jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai, intervijā LTV “Rīta panorāmai” uzsvēra Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs.

“Es domāju, ka Ukrainas prezidenta vizīte patiesībā bija vairāk vajadzīga mums nevis ukraiņiem. Karš jau ir pietiekami ilgu laiku, ir zināms nogurums, ir mazāk dedzīgs atbalsts Ukrainai. To vajag reģenerēt un restartēt. Domāju, ka vizīte tam kalpoja ļoti labi, domāju, ka atgriežas diskusija, ka vajag atbalstīt Ukrainu. Domāju, ka tas arī palīdzēs ukraiņiem, jo mēs esam vieni no viņu lielākajiem atbalstītājiem, viņi to zina. [..] Svarīgs ir ne tikai materiālais, bet arī psiholoģiskais un politiskais atbalsts, un tas ir tas, ko mēs varam ukraiņiem dot,” uzsvēra Rajevs.

Viņš norādīja, ka, lai arī pēdējā laikā nereti izskan runas par miera plānu meklēšanu šīs karadarbības izbeigšanai, problēma ir tajā, ka šos miera plānus neraksta ne Ukraina, ne Krievija, bet par mieru būs iespējams vienoties tikai tad, kad runās tieši šīs abas puses.

“Ziemas periods Ukrainai ir vissmagākais. Nevis tādēļ, ka ir ziema un auksts, bet tādēļ, ka apstājies militārais atbalsts. Ļoti maz ir militāro kravu, militārā bruņojuma piegāžu Ukrainai. Tas ir nepietiekami, lai papildinātu krājumus. Krievija mērķtiecīgi strādā pret Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām, redzam, ka Ukrainas rezultāti saistībā ar notriektajām raķetēm un aizsargātiem objektiem ir arvien sliktāki un sliktāki, ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēmu spējas kļūst vājākas. Ir ārkārtīgi svarīgi tās šobrīd stiprināt. Ja Krievijai izdodas sagraut pretgaisa aizsardzības sistēmas, tad tā situācija izvērsīsies sliktāka. Ja tās nestrādās, redzēsim Krievijas gaisa spēkus ar lidmašīnām, daudz vairāk raķešu, kuras būs daudz precīzākās savos uzbrukumos. Tāpēc palīdzība ar pretgaisa aizsardzības sistēmām ir ārkārtīgi kritiska tieši šobrīd,” sacīja Rajevs.

Viņš uzsvēra: “Politiskās runas, rokasspiedienus un uzsišanu pa plecu mēs redzam. Bet tas nepalīdz karavīram, kurš sēž ierakumos, viņam ir vajadzīga munīcija, pretgaisa aizsardzība, artilērijas lādiņi. Kad praktiski redzēsim šīs lietas piegādātas Ukrainas armijai, tad varēs teikt, ka Ukrainas partneri to lietu saprot.”

Viņš norādīja, ka Krievijas uzbrukumi notiek visu laiku: “Mēs neredzam būtisku virzību uz priekšu, būtiskas operācijas. Visas operācijas ir nelielā skaitliskā sastāvā, viņi nevar pavirzīties būtiski uz priekšu. Bet tas spiediens ir no ziemeļiem līdz dienvidiem. Pamatā redzam, ka tieši Krievijas armijai tagad ir iniciatīva un tieši viņi iet uzbrukumā.”

“Ko varētu gaidīt no šī gada? Šis būs ļoti grūts gads, grūta būs ziema. Labākais, ko Ukrainas armija šajā laikā var izdarīt, ir nezaudēt vairāk savas teritorijas un neļaut Krievijas armijai izplesties un doties uz priekšu. Ir jāgatavo jaunas rezerves, vienības. Un Rietumiem beidzot ir jāpamostas un jāpalīdz reāli, jo tas ir ļoti nopietns karš, kuru diemžēl mēs šobrīd ne īpaši nopietni uztveram,” sacīja politiķis.

Deputāts uzsvēra, ka Rietumvalstīm arī būtiski jāpalielina ieguldījumi savā militārajā attīstībā, jo joprojām daudzu valstu militārie budžeti knapi aizsniedzas līdz NATO kā vēlamajiem noteiktajiem 2% no iekšzemes kopprodukta, bet realitātē būtu vajadzīgs, lai šī proporcija ir 3% un pat 4%.

Foto: Valsts kanceleja