• Tweet

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir informējusi radiostacijas un televīzijas kompānijas, ka tām jāreģistrējas nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību reģistrā, tomēr tās nevēlas reģistrēties, jo negrib būt ierobežotas tieši īpašnieku maiņā – šāds secinājums izriet no ļoti uzmanīgajām NEPLP pārstāvju atbildēm uz jautājumiem par to, kāpēc vieni pilda Nacionālās drošības likumu, bet citi to ignorē.

NRA.lv atklāja, ka ne tikai a/s Radio SWH ir ilgstoši ignorējusi Nacionālās drošības likumu, nereģistrējoties nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību sarakstā, bet arī citas komercsabiedrības turpina pārkāpt nozīmīgo likumu, turklāt apzināti.

Pētot nesen notikušo a/s Radio SWH īpašnieku maiņu, kad šo raidstaciju savā kontrolē ieguva uzņēmums, kas nepārprotami saistīts ar Latvijas politisko jumtu meklējošo Šveices advokātu Rudolfu Meroni, Neatkarīgā atklāja, ka ne tikai a/s Radio SWH ir ilgstoši ignorējusi Nacionālās drošības likumu, nereģistrējoties nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību sarakstā, bet arī citas komercsabiedrības turpina pārkāpt nozīmīgo likumu, turklāt apzināti.

Likums priekš kaķiem

Piemēram, VSIA Latvijas Radio ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā kā nacionālajai drošībai nozīmīga sabiedrība, turpretī VSIA Latvijas Televīzija šādu reģistrāciju nav veikusi.

Nacionālās drošības likums prasa visām radiostacijām un televīzijas kompānijām, kuras gatavo saturu un veic apraidi lielākajā daļā valsts teritorijas, reģistrēties nacionālajai drošībai nozīmīgu sabiedrību reģistrā. Šobrīd sarakstā redzams vien valsts bezpeļņas SIA Latvijas Radio, akciju sabiedrība Super FM, akciju sabiedrība Latvijas Neatkarīgā televīzija, SIA TV3 Latvia, SIA Latviešu Radio, SIA Pirmais Baltijas kanāls, kā arī pavisam nesen pēc Neatkarīgās saceltā skandāla Nacionālās drošības likuma prasības izpildīja un reģistrā reģistrējās arī akciju sabiedrība Radio SWH.

Turpretī līdzīga apraides plašuma un ietekmes kompānijas kā valsts bezpeļņas SIA Latvijas Televīzija, akciju sabiedrība TV Latvija (Rīga TV24), SIA Star FM (Radio Star FM), SIA Radio Skonto, SIA Radio Enterprise (Top Radio) u.c. reģistrā nav reģistrējušās.

Nacionālās drošības likums neuzliek kādai konkrētai valsts institūcijai uzraudzības pienākumu pār šā likuma sadaļas ievērošanu. Likums atbildību par procedūru ievērošanu uzveļ uz pašu komersantu pleciem. Savukārt likumu papildinošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 606 nosaka vien to, ka Ekonomikas ministrija ir institūcija, «kurā iesniedzama informācija par nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības dalībniekiem, akcionāriem», kura pieteikumu par īpašnieku maiņu «nekavējoties nosūta valsts drošības iestādēm atzinuma saņemšanai» un kura sagatavo «lēmumprojektu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt» īpašnieku maiņai, bet «ekonomikas ministrs iesniedz to izskatīšanai steidzamības kārtībā Ministru kabinetā».

Pateicas par aktualizēšanu

Lai arī likums neuzliek NEPLP pienākumu uzraudzīt Nacionālās drošības likuma ievērošanu, tomēr padome vislabāk pārzina katras raidsabiedrības apraides plašumu un līdz ar to arī tās nozīmīgumu. Tādēļ Neatkarīgā vaicāja padomei, vai tā palīdz atminēties raidorganizācijām par nepieciešamību pildīt likumu. Vaicājam arī, vai NEPLP ir savs reģistrs par to, kurām sabiedrībām būtu jāreģistrējas kā nacionālai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, un vai ir ziņas par to, kuras sabiedrības nav izpildījušas likuma prasības. Vaicājām, kādēļ sarakstā redzams VSIA Latvijas Radio, bet nav redzama VSIA Latvijas Televīzija.

Uz minētajiem jautājumiem Neatkarīgā saņēma no NEPLP atbildi, ka, atbilstīgi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPL) 60. un 62. pantam, «padome uztur izsniegto apraides atļauju un retranslācijas atļauju reģistru, vāc, apkopo un analizē informāciju par elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību un attīstību EPL likuma ietvaros, kā arī pilda citus EPL likumā noteiktos pienākumus». «Tomēr padomes kompetencē nav Nacionālās drošības likuma izpildes uzraudzība, kontrolējot attiecīgu komercsabiedrību ziņu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā.» Tāpēc «padome neuztur atsevišķu reģistru ar nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām. Padomei šīs ziņas ir pieejamas, uzturot izsniegto apraides atļauju un retranslācijas atļauju reģistru EPL likuma ietvaros».

Tāpat «padome, sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, sniedz pēdējai ziņas par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām». Ja kāds elektroniskais plašsaziņas līdzeklis kļūst «par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību Nacionālās drošības likuma izpratnē, tas tiek informēts par turpmākajām nepieciešamajām darbībām. Tomēr atgādinājumi par Nacionālās drošības likuma prasību izpildi attiecīgām komercsabiedrībām netiek izsūtīti, jo tas ir pretrunā ar padomes EPL likumā noteikto kompetenci».

No šā var saprast, ka visi plašsaziņas līdzekļi ir draudzīgi informēti par saviem pienākumiem attiecībā pret Nacionālās drošības likumu, tomēr tie, kas nereģistrējas kā nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, pārkāpj likumu apzināti.

Uz jautājumu, kādēļ VSIA Latvijas Televīzija nav reģistrējusies kā nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība, NEPLP atbildēja, ka «valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību kopīgi, tādējādi šis jautājums būtu uzdodams VSIA Latvijas Televīzija valdei». Atbilstīgi datubāzei Firmas.lv, SIA Latvijas Televīzija valdes priekšsēdētājs ir Ivars Belte, bet valdes locekļi – Ivars Priede un Sergejs Ņesterovs.

NEPLP atbildi nobeidz ar šādu solījumu: «Tomēr padome pateicas Jums par jautājuma aktualizēšanu un savas kompetences ietvaros (gan kā elektroniskos plašsaziņas līdzekļus uzraugošā iestāde, gan kā kapitāla daļu turētāja VSIA Latvijas Televīzija) apsvērs iespējas iesaistīties elektronisko plašsaziņas līdzekļu informēšanas mehānisma uzlabošanā, sadarbojoties ar citām valsts pārvaldes iestādēm.»

Labošot likumus

Sarunā ar Neatkarīgo NEPLP locekle Gunta Līdaka, kura padomē ir atbildīga par starpinstitucionālo sadarbību un likumdošanas procesu, skaidroja, ka, lai arī likums neuzliek padomei par pienākumu sekot reģistram un atgādināt uzņēmējiem pildīt Nacionālā drošības likumā noteiktos pienākumus, tomēr esot veiksmīgas padomes un uzņēmēju sadarbības piemēri: «Pozitīvs piemērs mums ir sporta centrs.com, kad uzņēmums mūs informēja par vēlmi mainīt īpašniekus. Pateicoties šai informācijai, mēs spējām uzņēmējiem palīdzēt ar padomu likuma prasību izpildē. Jāatzīst gan, ka ķēde, kādā notiek informācijas apmaiņa starp komercsabiedrību un valsts institūcijām saistībā ar nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, nav līdz galam noregulēta. Šobrīd notiek aktīva sarakste ar Ekonomikas ministriju par to, kurām kompānijām jābūt iekļautām Nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības sarakstā. Pašlaik šajā sarakstā būtu jāatrodas nacionālajiem medijiem. Taču ir arī reģionālie mediji, kuriem ir visas Latvijas apraides iespējas. Mēs norādījām Ekonomikas ministrijai, ka būtu vērts pārskatīt principus, pēc kādiem sabiedrības būtu iekļaujamas sarakstā. Mana nostāja – likumdošanā jāiestrādā daudz precīzāki mediju raksturojošie kritēriji, pamatojoties uz kuriem būtu vienkāršāk lemt par to, vai sabiedrība atbilst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusam.»

Drošība kā apgrūtinājums

G. Līdaka atzina, ka raidošās komercsabiedrības nealkst skriet reģistrēties. «Tā kā nacionālajai drošībai nozīmīgas apraides komercsabiedrības reģistrācijas parametri un kritēriji nav īsti skaidri un precīzi, vienmēr var atrast atrunas, kādēļ reģistrācija nav veikta. Runāsim godīgi – medijs nav ieinteresēts reģistrēties šajā sarakstā kaut vai tā iemesla dēļ, ka nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības statuss uzliek par pienākumu prasīt atļauju no valdības īpašnieku maiņas un citos likumā noteiktos gadījumos. Mediji ieinteresēti pēc iespējas elastīgāk mainīt īpašniekus. Atcerēsimies, ka grozījumi Nacionālās drošības likumā tika pieņemti ļoti lielā steigā. Tā ir mūsu Latvijas nelaime – steigā grozām likumu, bet normatīvo aktu bāze, kura nosaka, kā likums darbojas, tikai pēc tam tiek pievilkta klāt. Pašlaik šī kļūda tiek labota, un izskatās, ka jau drīz šī joma pilnībā tiks sakārtota. Mēs ļoti vēlētos, lai NEPLP būtu pirmā, kura tiktu informēta par īpašnieku maiņas plāniem. Pagaidām mums nav nekāda juridiska pamata uzlikt komercsabiedrībām pienākumu mūs informēt. Tādēļ, runājot par to, kādēļ viens medijs ir reģistrējies, bet otrs nav, varu tikai teikt, ka tās ir likumdošanas nepilnību sekas.

Foto: F64