• Tweet

Jaunajiem politiskajiem spēkiem lielais uzdevums būs 2019. gada budžets. Brīvas naudas, ko varētu veltīt vēlēšanu solījumu pildīšanai, nākamā gada budžetā nebūs. Lai palielinātu pensijas vai ārstētu nodokļu nemaksātājus, nauda būs jāatņem kādai nozarei vai jāpalielina nodokļi. Visticamāk, Saeimas jaunpienācēji savus vēlēšanu solījumus varēs sākt pildīt tikai ar 2020. gadu. Nākamā gada budžeta iespējas ir tik vājas, ka neizpildīti paliks arī vecās koalīcijas solījumi. Pirmie cietīs mediķi. Viņiem solītais 20% algas pielikuma nebūs, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Šonedēļ valdība atvadījās no sociālajiem partneriem. Ministri, darba devēji un arodbiedrību ļaudis bildējās piemiņai un cits citam pateicās par konstruktīvo sadarbību. Trīspusējās padomes sēdes laikā Finanšu ministrija prezentēja 2019. gada budžeta plānu, kas nosūtīts izskatīšanai Eiropas Komisijā. Tajā visi gali sakrīt – ekonomika aug, bezdarbs mazinās un budžeta deficīts ir normas robežās. Sirsnīgo noskaņu sanāksmē izjauca Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, jo mediķu algu pielikums plānā nav.

“Paldies par prezentāciju, man diemžēl jāsaka, ka šī Finanšu ministrijas sagatavotā prezentācija ir pielējusi karoti darvas ministru prezidenta sagatavotajam medus podiņam par valdības 1000 dienām. Jo diemžēl budžeta plāna projektā nav paredzēts pieaugumam medicīnas personālam un nav paredzēts finansējums virsstundu apmaksai,” sacīja Keris.

Premjers un finanšu ministre skaidroja, ka algu pieaugumu nav apstiprinājis Ministru kabinets. Tas ir bijis tikai veselības ministres Andas Čakšas solījums.

Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norāda, ka “tagad tiek pateikts, ai, nu mēs nepaspējām to jautājumu izskatīt, un līdz ar to neņemiet ļaunā, un mēs viņu neierakstījām budžeta plāna projektā. Tas ir, godīgi sakot, aizvainojoši.”

Šogad mediķiem algas palielināja par 30 procentiem. Kera vadītā arodbiedrība un Veselības ministre pirms vēlēšanām vienojās, ka 20% pieaugums būs arī nākamajos trīs gados. 2019. gadā tam būtu vajadzīgi 70 miljoni eiro. Tagad ministre aicina mediķus vērsties pie jaunajiem politiskajiem spēkiem.

“Es dzirdēju tādus solījumu kā dubultot māsiņu algas, pielikt ārstiem pie algām daudz lielākā apmērā, līdz ar to man ir pamats domāt, ka jaunajai valdībai būs tāpat spēkā visi šie solījumi un tiks turpināts iesāktais gan atalgojuma pieaugumā, gan zāļu cenu samazināšanā un pacienta līdzmaksājuma mazināšanā,” raidījumam skaidro Anda Čakša.

Jaunās valdības aprises veidojas mokoši un lēni. Šonedēļ partijas turpināja savstarpējas apspriedes, rīkoja “randiņus” saviem jaunievēlētajiem deputātiem un mēģināja sākt runāt par veselības aprūpes jautājumiem un reģionālo reformu. Tomēr process nevedas. Jaunā konservatīvā partija (JKP) nepiedalās pasākumos ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), “KPV LV” neiet uz deputātu sapazīstināšanas pasākumiem, tikai “Attīstībai/Par!”dara visu un ar visiem.

Iespēja, ka Saeima valdību varētu apstiprināt jau nedēļu vai divas pēc deputātu zvērestu nodošanas, ir maz ticama. Tas mazina cerības, ka budžets būs gatavs šogad.

Jaunajai valdībai būs jāizvēlas, vai budžetā nejaukties un gadu turpināt Kučinska koalīcijas politiku, vai mēģināt to mainīt, riskējot valsti uz nenoteiktu laiku atstāt vispār bez budžeta.

Trīs partijas, kas uzņēmušās iniciatīvu valdības veidošanā, pirms vēlēšanām ir sasolījušas labumus, kas prasītu simtiem miljonus eiro. Ja partijas tos gribēs ieviest jau, sākot ar 1. janvāri, ņemšanās ap budžetu ieilgs.

JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns stāsta, ka “partija piedāvā plānu 500, un pensiju minimālo palielināšanas plānam mēs arī skatīsim šā gada budžetu, kādā veidā to varētu pielāgot, lai izpildītu mūsu prasības.”

“Ir lietas, kas tur ir atstājamas un nav aiztiekamas, bet ir citas lietas, kuras mēs gribētu kritiski izvērtēt. Gan kontekstā ar to, kas ir tie izdevumu pieaugumi, ko esošā vecā koalīcija ir ielikusi, gan arī protams meklējot veidus, kā pildīt vēlēšanu solījumus. Cik tas ir iespējams,” norāda “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Tikmēr Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš uzsver, ka “KPV LV” vārdā var apsolīt, ka kardinālas izmaiņas nebūs, norādot, ka “varbūt mazliet kosmētiski kaut ko pieregulēt, mazdrusciņ, varbūt, bet nekādas lielas izmaiņas pašā 19. gada budžetā mēs to nedarīsim, tas nav valstiski, tas nav pareizi.”

Finanšu ministrijā gatavojas, ka līdz gada beigām budžetu nepieņems. Tādā gadījumā nākamgad katru mēnesi drīkst iztērēt divpadsmito daļu no šī gada izdevumiem. Valsts pamatbudžetam lielu problēmu nebūšot, bet pašvaldībām gan sarežģījumus var radīt nodokļu reforma. Valdība ir apsolījusi kompensēt zaudējumus par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu. Ja nebūs budžeta, nebūs arī kompensācijas.

FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inita Komisare stāsta, ka ietekme 2018. gadā bija mazāka, šogad speciālā dotācija ir 21 miljona apmērā, nākamajā gadā, ņemot vērā aktualizētās prognozes, speciālā dotācija ir nepieciešama 100 miljonu apmērā. “Līdz ar to, ja mēs finanšu izlīdzināšanā iekļausim tikai šo 21 miljonu, pēc šī gada sadales principiem mēs redzam to, ka pašvaldībām ir gaidām samazinājums šajā periodā, kad darbosies pagaidu budžets,” skaidro FM pārstāve.

Pēc optimistiskiem aprēķiniem, ja partijas neiestigs dziļās diskusijās, bez budžeta valstij varētu būt jādzīvo līdz februārim.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pirms nedēļas stāstīja, ka ministriju budžetos atradusi 50 miljonus eiro, kas jaunajai valdībai būšot kā ”ceļamaize”. Tomēr šī nauda, visticamāk, arī aizies jau iepriekš zināmiem mērķiem. Piemēram, ārstiem par virsstundu darbu būs jāmaksā 19 miljoni, tiesnešu un prokuroru algu pielikumam nepilni deviņi miljoni. Austrumu robežas iekārtošanai un žoga būves turpināšanai vajadzēs septiņus miljonus.

Foto: Pixabay