• Tweet

Lielākais un dārgākais būvniecības karteļa objekts ir Mežaparka estrāde un, Konkurences padomes ieskatā, iepirkums bija sarunāts, lai uzvarētājs bez īstas konkurences palielinātu peļņu, taču Rīgas domes Īpašuma departamenta iepirkumu komisija pārmērīgu sadārdzinājumu nebija pamanījusi, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Mežaparka estrāde ir otrs dārgākais Rīgas projekts pēc Dienvidu tilta. Tā izmaksāja simts miljonus, ko pašvaldība ir aizņēmusies. Konkurences padome augustā paziņoja, ka estrādes būvētājs nav izraudzīts godīgi. Pie nozīmīgās kultūras celtnes būvēšanas firmu “LNK industries” un “RE un RE” apvienība tika, jo būvnieki slepenās sarunās tā bija vienojušies. Lai varētu vairāk nopelnīt.

To, vai par Mežaparka estrādes būvniecību netiek prasīts par daudz, bija jāvērtē Rīgas domes Īpašuma departamenta Iepirkumu komisijai. Tā neko aizdomīgu konkursā nepamanīja, lai gan tāmēs bija acīmredzams sadārdzinājums.

Būvdarbi estrādē Rīgas domei no 2017. gada izmaksājuši 78 miljonus plus pievienotās vērtības nodokli (PVN). Kā nauda tērēta, ne būvnieks ne pašvaldība neatklāj. Tas esot komercnoslēpums. Līdz varas maiņai Rīgas domē tāmēm nevarēja piekļūt pat domes deputāti. Tagad situācija ir mainījusies.

Rīgas domes deputāts Valters Bergs (“Jaunā Konservatīvā partija”) norāda: “Izmantojot deputāta tiesības pieprasīt šo tāmi, kura man arī tika izsniegta pret parakstu, norādot to, ka viņa nebūtu izpaužama trešajām personām, jo iespējams satur komercnoslēpumu. Protams, vissadārdzinātākās pozīcijas ir protams, betons, kas šeit kā mēs varam redzēt, ir iztērēts pietiekami daudz, tāpat nepamatoti sadārdzināti iekaramie griesti, akustiskie.”

Grīdas betonam būvnieks cenu bija noteicis 197 eiro kubikmetrā. Berga pieaicinātais eksperts konstatējis, ka tobrīd tirgus cena bija maksimums 90 eiro. Vēl lielāks sadārdzinājums ir piekārtajiem akustiskajiem griestiem. Būvnieka cena 503 eiro kvadrātmetrā. Tirgus cena 160 eiro. Taču ievērojamākā pozīcija ir darba alga. Tā ir aptuveni trešā daļa no izmaksām. Būvnieks to noteicis 17,5 eiro stundā. Nešķirojot, vai strādnieks rok grāvi, pļauj zāli vai montē liftu. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati rāda, ka šādu algu saņem būvniecības jomas vadītāji.

Sertificēts būvniecības tāmju inženieris Ēvalds Jasāns uzsver: “Tā ir ierasta situācija manuprāt šobrīd, un, ko es varu pateikt, ļoti labi uzņēmējdarbības veicēji tie, kas māk pārdot kaut ko par tādām cenām, kādām māk pārdot. Cepuri nost, visa cieņa, tālāk tikai jautājums, kā pasūtītājs uz to reaģē.”

Būvuzņēmums “Re & Re” noraida pārmetumus par sadārdzinājumu. Eksperts esot izrāvis atsevišķas pozīcijas no kopējā aprēķina. Tā darīt nedrīkstot.

Pilnsabiedrība “LNK RERE”: “Ir šaubas par līdz šim publiskajā telpā redzēto “ekspertu” objektivitāti un neieinteresētību. Kas attiecas uz tāmes skaitļu analīzi, tad vēlamies uzsvērt, ka kopumā tāme neaprobežojas tikai ar dažām pozīcijām, bet tās sastāvā ir vairāki tūkstoši pozīciju, kur atsevišķi darbi tiek sadalīti vairākās savstarpēji saistītās pozīcijās. Attiecīgi, analizējot tikai vienu, no konteksta izrautu pozīciju var nonākt pie aplamiem secinājumiem par darbu izmaksām kopumā.”

Tāmes vērtēja un lēmumu par uzvaras piešķiršanu pieņēma Rīgas domes Īpašuma departamenta iepirkumu komisija. To vada Būvniecības pārvaldes priekšnieks Rihards Rusins. Viņa vārds parādās visos Rīgas iepirkumos, kur Konkurences padome saskatījusi karteli. Rusins nepiekrīt, ka iepirkumā būtiski pārsniegtas tirgus cenas.

Rīgas domes īpašuma departamenta direktora vietnieks, Būvniecības pārvaldes priekšnieks Rihards Rusins norādīja: “Šajā gadījumā es pieļauju, ka tā bija arī neliela kļūda no paša uzņēmēja puses, aprēķinot vai saņemot piedāvājumus no apakšuzņēmējiem, bet uz kopējo finansējumu tas iespaidu neatstāj. Ir pat pretēja situācija, ja mēs noraidīsim šādu piedāvājumu, es domāju, ka viņš var tikt apstrīdēts no uzņēmēja puses un mēs iepirkumu uzraudzības birojā zaudēsim šo lietu un tā pat būsim spiesti noslēgt līgumu.”

Uz jautājumu, kāda tāmei tādā gadījumā ir nozīme, viņš atbildēja – pirmkārt, pasūtītāji pārbauda, vai nav nepamatoti lēta, otrkārt darbu tāme ir tā, balstoties uz kuras izpildes darbu apjomiem, tiek veikta apmaksa. Tas ir līguma dokuments.

Dārgās pozīcijas esot neliela daļa no tāmes. Kopējā summa esot bijusi pieņemama. Komisijai bijušas tikai divas iespējas – vai nu konkursu turpināt, vai atcelt un sākt no jauna. To nevarēja darīt, jo estrādi vajadzēja paspēt pabeigt līdz Skolēnu dziesmu svētkiem. Rusins ir pārliecināts, ka iepirkumu komisija nevarēja secināt, ka Rīga kļūs par karteļa upuri. Konkurences padomes atklājums viņam ir pārsteigums.

“Kartelis pēc savas būtības ir darbība pret pasūtītāju. Visādos veidos. Jāsaka ka, piedāvājuma sagatavošanas laikā pretendenti izteica ļoti lielu interesi par šiem iepirkumiem, ļoti daudz konkrētu jautājumu, bija redzams, ka viņi gatavo ļoti akurāti šos te piedāvājumus, pēc būtības gatavo. Un arī saņemtajos piedāvājumos, redzams, ka viņi nāk ar savu piedāvājumu, savu algoritmu. Tur pateikt, ka būtu bijusi vienošanās, nav iespējams,” pauda Rusins.

Galvenais arguments ir kontroltāme, ko sagatavoja estrādes projektētājs – Arhitekta Jura Pogas birojs. Tajā otrās kārtas kopsumma bija 54 miljoni, par 3 miljoniem vairāk, nekā solīja konkursa uzvarētāji. Arhitekts noraida aizdomas, ka tāme būtu mākslīgi uzpūsta, lai par būvnieku būtu mazākas bažas. Starpība radusies, jo biroja nolīgtais tāmētājs pieņēmis, ka cenas būvniecībā celsies straujāk, nekā tas bijis patiesībā.

“Tur jau tā starpība var rasties, ne jau tur kaut kādās pozīcijās. Pati lielākā pozīcija tomēr būs mikro daļa no visas tās kopējās izmaksas,” norādīja arhitekts Juris Poga.

Arī arhitektu biroja kontroltāmē grīdas betons, akustiskie griesti un ģipškartona starpsienas ir lētākas, nekā būvnieka piedāvātās. Darba samaksas stundas likme kontroltāmē noteikta 9 eiro 80 iepretim uzvarētāja aprēķinā 17,50.

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš uzsver: “Iepirkumu komisijai šādi potenciāli sadārdzinājumi būtu jāidentificē un jāizvērtē. Ņemot vērā, ka viens no avotiem ir kontroltāme, kurā var atklāties sadārdzinājumi, bet šeit tas pamatuzdevums ir novērtēt pret tirgus cenu. Tirgus cena ir konkrētā brīdī, pieņemot ka tirgus darbojas normāli, viņā nav šādas pašas karteļa vienošanās, kas tirgus cenu vai normālu konkurenci tirgū izjauc. Pamanot būtiskas novirzes it īpaši būtiskās pozīcijās ir jāveic izvērtējums, tai skaitā piesaistot ekspertus vai pašiem novērtējot tirgus situāciju un izdarot apsvērumus.”

Kā jebkurām amatpersonām ir pienākums savu darbu izpildīt pēc labākās sirdsapziņas un kvalitatīvi un te ir šis jautājums, kas šobrīd ir droši vien atvērts, vai iepirkumu komisija ir izdarījusi visu, ko varēja izdarīt, lai identificētu un pasūtītāja, kā darba devēja pienākums ir novērtēt, vai nav kaut kas pieļauts tāds, kad tās pasūtītāja intereses nav nodrošinātas.

Ievērojamās atšķirības no tirgus cenām ir radījušas aizdomas Rīgas domes vadībai, ka iepirkumu komisija rīkojusies nolaidīgi. Likums par mantas izšķērdēšanas novēršanu aizliedz ierēdņiem pirkt preces vai pakalpojumus par acīmredzami paaugstinātu cenu.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns komentē: “Mēs uz šo situāciju skatāmies ļoti nopietni. Mēs esam uzsākuši dienesta pārbaudi, vai viss šis process ir bijis atbilstošs valstij noteiktajam regulējumam, vai attiecīgie iepirkuma veicēji ir rūpējušies par to, lai novērstu finanšu izšķērdēšanas riskus arī, konkurences ierobežošanas riski vai ir tikuši novērsti.”

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vairākus gadus noklausījās lielāko Latvijas būvkompāniju vadītāju sarunas, kā sadalīt valsts un pašvaldību pasūtījumus. Izmeklētājus interesēja, vai būvnieku kartelī iesaistīti arī pasūtītāji – politiķi un valsts un pašvaldību amatpersonas. Pavasarī KNAB atzina, ka pierādījumu tam nav un lietu izbeidza.