• Tweet

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķis Juris Jurašs savulaik aicinājis sadarboties Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

2015. gada rudens. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iekšienē ilgstoši milzis konflikts. Vienā tā pusē – biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks un nesen darbu sākušais Iekšējās drošības nodaļas vadītājs Jānis Roze. Otrā – Streļčenoka vietniece Juta Strīķe, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs un viņu domubiedri. Strīķe faktiski no darba KNAB jau ir atbrīvota, lai arī tobrīd vēl tiesājas. KNAB nesen aizturējis “Latvijas dzelzceļa” prezidentu Uģi Magoni, kam, iespējams, pusmiljona kukuli devis igauņu miljonārs Oļegs Osinovskis. Jurašu uz tikšanos uzaicina divi paziņas.

Krogā “Brālis” KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs tikās ar savu kursabiedru Jāni Dambīti. Senais paziņa stāstīja par miljona eiro kukuļa piedāvājumu Jurašam. Par to, kas notika tālāk ir divas krasi atšķirīgas versijas.

Sarunā piedalījās arī apdrošināšanas nozares uzņēmējs un Juraša lauku īpašuma pircējs Igors Bobirs. Dambītis nodevis ziņu no Juraša kursabiedriem Māra Gruduļa un Arta Stuckas. Ziņas saturs – “Saskaņas” politiķis Andrejs Elksniņš Jurašam būtu gatavs dot miljona eiro kukuli par igauņu miljonāra Oļega Osinovska lomas mīkstināšanu “Latvijas dzelzceļa” šefa kukuļošanas lietā.

Nākamajā dienā pēc sarunas “Brālī” Jurašs par kukuļa piedāvājumu raksta ziņojumu KNAB priekšniekam Streļčenokam. Viņš pats dokumentu klasificē kā slepenu, jo informācija iegūta operatīvajā darbībā. Pieredzējušais operatīvais darbinieks gan ziņojumā neminēja, ar ko ticies. Šī detaļa ir būtiska. Jurašs stāsta, ka tā rīkojies, lai varētu kontrolēt, vai Streļčenoks notikumu izmeklē. Bet, iespējams, šī nekonkrētība arī bija iemesls tam, ka aktīva rīcība nesekoja.

KNAB priekšnieka vietnieks Jānis Roze norāda, ja “tajā gadījumā jautāja, no kā viņam [Jurašam] tā informācija ir, viņš attiecās sniegt šāda rakstura ziņas.”

“Viņš melo, jo pirmo reizi par šo ziņojumu detaļām man jautāja prokuratūra pēc tam, kad es biju pats personīgi vērsies prokuratūrā ar iesniegumu, norādot uz to, ka šis fakts nav ticis izmeklēts,” uzskata Jurašs.
Kā Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurašam tobrīd nebija tiešas ietekmes uz “Latvijas dzelzceļa” prezidenta Uģa Magoņa lietu. Process jau bija nonācis pie izmeklētāja.

“Ir jāsaprot, vai tas piedāvājums bija vai nebija, vai viņš vienkārši tika informēts, ka kāds ir kaut kādas aktivitātes gatavs īstenot vai nu attiecībā pret viņu vai, iespējams, pret kādu citu KNAB darbinieku, jo, kā jau es minēju, lēmumus tiesīgs pieņemt tikai procesa virzītājs konkrētā krimināllietā,” skaidro Roze.
Gan Juraša, gan vēl kāda KNAB darbinieka līdzīgs ziņojums nonāk operatīvās izstrādes lietā, kas tika sākta 2016. gada 15. aprīlī. Šis ir otrs apstāklis, kas prokuratūras vērtējumā Juraša intervijā stāstīto par kukuļa piedāvājumu padara par valsts noslēpuma izpaušanu.

30. martā – pusgadu pēc sarunas par kukuli – Jurašs tiekas ar Osinovski, un KNAB darbinieks vervē miljonāru uz sadarbību.

Viņš uzstājīgi jautā, vai Elksniņš prasījis no Osinovska naudu maksāšanai korupcijas apkarotājiem. Miljonārs atzīst, ka saruna ar Elksniņu bijusi. Tāpat Jurašs sarunā žēlojas, ka Osinovskis iepriekš nav sadarbojies, jo tad Elksniņu varētu iesēdināt. Daļa sarunas citēta lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu izmeklēšanā par Juraša kukuli.

Juris Jurašs sarunā ar Oļegu Osinovski
2016. gada 30. martā

 

“Šobrīd man pat liekas, ka, vot, tas, ko mēs darām, tas nebūs tuvu. Teiksim, nevarēs tādos īsos termiņos to visu izmeklēt, tak jums tas būtu izdevīgi. Ja? Bet nekā no tā brīža, kad jums radās kaut kāds konflikts ar Elksniņu. Ja? Ka jūs vienkārši ar mums sadarbojaties, vienkārši Elksniņu būtu aizturējuši par, par, nezinu, par kukuļa izspiešanu vai vēl kaut ko.”

 

“Ja, vot, tajā brīdī tu būtu bijis gatavs reāli sadarboties un viņu jau pašu par to kukuļa izspiešanu būtu ņēmuši un iesēdinājuši, tas būtu pats, pats labākais bonuss, kuru tu varētu saņemt.”  

KNAB vadītāja pilnvaru termiņa beigām bija atlikuši daži mēneši, un Jurašam reorganizētajā birojā vieta vairs neatradās. Darbu zaudēja arī citi vadoši darbinieki – Juraša vietnieks Mārtiņš Lode, izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Dažas dienas vēlāk publikācijā žurnālā “Ir” Jurašs kritizēja Streļčenoka veiktās reformas un paziņoja par saņemto kukuļa piedāvājumu un vadības nevēlēšanos to izmeklēt.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns skaidro, ka šajā situācijā ir konstatēts, ka viņa izpaustā informācija bija viens no pamatiem, lai izbeigtu operatīvās izstrādes lietu. “Jo tika konstatēts, un es šādam secinājumam arī personīgi piekrītu, ka, izpaužot šādu informāciju, faktiski tās personas, pret kurām tika veikta šī operatīvās izstrādes lieta, viņas varētu tikt brīdinātas, viņām varētu tapt zināms, ka, iespējams, birojs veic pret šīm personām kādas slepenas tiesiskas darbības,” norāda Urbāns.

2016. gada nogalē operatīvās izstrādes lieta tika izbeigta. Prokuratūra apgalvo, ka Juraša publiskie paziņojumi bija viens no iemesliem. Jurašs uzstāj, ka izbeigtajai lietai ar kukuļa piedāvājumu nav nekādas saistības. Oficiāli pieejamie dokumenti liek nojaust, ka lietā pētīts Elksniņš.

Šis kriminālprocess Jurašu izslēdzis no deputātu rindām un, iespējams, viņš nevarēs pildīt arī citus amatus, kur vajadzīga pielaide valsts noslēpumam. Jurašs ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

“Saeima pieprasīja izvērtēt jautājumu par iespējamību Jurim Jurašam strādāt ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem, tā pārbaude tika uzsākta. Tā kā viņš ir izdots kriminālvajāšanai un nepilda vairs tos pienākumus, kuru dēļ šāda pielaide ir nepieciešama, tā pārbaude ir pārtraukta,” norāda Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis.

Jaunā konservatīvā partija visas šaubas par Jurašu sauc par politiski motivētām, sauc atbalstītājus uz protestiem. Viņi uzstāj, ka Juraša gadījumā patiesība redzama arī bez tiesas.

Foto: Saeimas kanceleja