• Tweet

Deputātu iecere, ka par radio pārraižu atskaņošanu nekomerciālos nolūkos, piemēram, lai klausītos radio darbavietā, nebūtu jāmaksā licence, draud izgāzties. Pret šiem grozījumiem Autortiesību likumā pārliecinoši iestājas ne tikai autorus pārstāvošās organizācijas un to juristi, bet arī Kultūras ministrija.

Neraugoties uz to, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojās, ka likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstāms, jo šis jautājums, lai neradītu aizvien lielākus konfliktus un neapmierinātību, jāatrisina pēc iespējas ātrāk.

Izdabājot vēlētājiem

Komisijas pārstāvis Augusts Brigmanis (ZZS) gan iebilda, jo līdzīgi citiem deputātiem uzskatīja, ka grozījumos ir pārāk daudz pretrunu un tos varētu apstiprināt tikai tādēļ, lai izpatiktu vēlētājiem.

Deputātu grupas piedāvātā Autortiesību likuma grozījumu redakcija paredz, ka autortiesības netiks pārkāptas, ja autora darba demonstrēšana vai atskaņošana notiks ar raidorganizāciju raidīto programmu starpniecību tiešraidē nekomerciālā nolūkā. Tāpat grozījumi paredz jaunu publiskā izpildījuma definīciju, nosakot, ka tas ir komerciālos nolūkos izmantots autora darbs.

«Jautājums ir drīzāk nevis par likuma nepilnībām, bet amorālu likuma interpretāciju, kas pieļauj nesamērīgu sodu piemērošanu par radio klausīšanos bez licences,» uzsvēra komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis (Vienotība). Arī Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Austris Kalniņš akcentēja, ka cilvēki iepirksies veikalos, neraugoties uz to, vai tiek atskaņota mūzika, un pauda viedokli, ka nav pieļaujama likuma patvaļīga interpretācija.

Neatbilst ES normām

Tomēr Kultūras ministrijas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis informēja, ka, mainot publiskā izpildījuma definīciju un piekabinot tai jēdzienu par nekomerciāliem nolūkiem, Latvija draud pārkāpt virkni starptautisku nolīgumu un Eiropas Savienības noteikumus. Ministrija arī jau esot uzsākusi darbu, lai pārskatītu administratīvos sodus par pārkāpumiem publiskā izpildījuma jomā, rosinot par pirmreizēju pārkāpumu sodīt ar brīdinājumu.

Arī Latvijas autoru biedrības Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība zvērināta advokāte Inese Kukaine iebilda pret grozījumiem – ja jebkurš publiskais izpildījums, veikts, izmantojot jebkurus tehniskos līdzekļus, netiek uzskatīts par publisko izpildījumu, tas ir starptautisko normatīvo aktu pārkāpums. Tāpat ne vienmēr ir iespējams noteikt, kuros gadījumos ir komerciāls nolūks, piemēram, mūzikas izpildījumu Muzeju naktī, kurā muzejus var apmeklēt, var uzskatīt par nekomerciālu, taču pats pasākums ir vērsts uz to, lai muzejus apmeklētu aizvien vairāk cilvēku un par to maksātu, līdz ar to arī mūzikas atskaņošana Muzeju nakts pasākumos ir uzskatāma par komerciālu.

Mainīt nevajag

Savukārt zvērināts advokāts Mārcis Krūmiņš uzskata, ka publiskā izpildījuma jēdziens nav jāmaina, jo gadījumos, kad par to rodas šaubas, strīdu var izšķirt tiesa. Tieši šādu kārtību paredzot arī Bernes konvencija.

Īpaši sērīgu ainu, ja tiks iedzīvināts piedāvātais likuma grozījums, zīmē Latvijas izpildītāju un producentu apvienības LaIPA valdes loceklis Arvīds Mūrnieks.

Viņš prognozē, ka «šajā histēriķu radītajā gaisotnē, kuru var salīdzināt ar vētru ūdens glāzē», pieņemot likumprojektu, var rasties situācija, «ka latviešu dziesmu svētkos būs jāaplaudē tikai un vienīgi Maskavas babuškām par Vej veterok».

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis