• Tweet

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme viesu izmitināšanas pakalpojumiem atcelta netiks, intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Finanšu ministrija (FM) iecerējusi celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%, līdz ar to prognozējot papildu budžeta ieņēmumus 9,7 miljonus eiro apmērā. Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar tūrisma nozares pārstāvjiem ir veikusi analīzi par šī soļa ietekmi. Secināts, ka PVN likmes celšana Latvijas tautsaimniecībai kopumā radīs ap 47 miljonus eiro lielus zaudējumus.

Kā intervijā atklāja Ašeradens, ņemot vērā to, ka Latvijā samazinātā PVN likme viesu izmitināšanas pakalpojumiem jau tā ir viena no augstākajām Eiropā, šī nodokļa palielināšana kaitētu tūrisma nozarei un šāds solis noteikti atstātu negatīvu iespaidu uz Latvijas tūrisma nozares konkurētspēju.

Tāpēc viņš pauda pārliecību, ka, visticamāk, FM priekšlikums atbalstīts netiks.

EM ja iepriekš norādījusi, ka PVN likmes palielināšana izmitināšanas sektoram mazinās Latvijas kā ceļojumu galamērķa konkurētspēju gan Eiropas Savienības, gan plašākā mērogā, kavēs darījuma tūrisma attīstību, bremzēs tūrisma mītņu un ēdināšanas uzņēmumu piedāvājuma kvalitātes un inovāciju attīstību, kā arī radīs ievērojamus zaudējumus Latvijas budžeta ieņēmumos.

Tāpat PVN likmes paaugstināšana sekmēs pelēkā sektora palielināšanos. PVN likmes paaugstināšana negatīvi ietekmēs viesnīcu rentabilitāti un uzņēmumu spēju nokārtot savas finanšu saistības ar valsti un kreditoriem, kā arī sarūkošā uzņēmumu peļņa liegs iespēju investēt viesnīcu aprīkojuma uzlabošanā un atjaunināšanā.

Ievērojot to, ka viesnīcu galvenās izmaksas ir attiecināmas uz darbaspēku, lai samazinātu zaudējumus, viesnīcu īpašnieki un tūrisma operatori varētu izšķirties par darba samaksas samazināšanu, kas savukārt atstātu iespaidu uz pakalpojumu kvalitāti.

Jau 2009. gadā PVN likme izmitināšanas pakalpojumiem tika palielināta no 5% līdz 21%, kā rezultātā: nozares apgrozījums samazinājās par 33%; nozarē nodarbināto skaits saruka par 10 tūkstošiem strādājošo; pašvaldību ieņēmumi no IIN samazinājās par 10 miljoniem latu; bankrotēja vismaz 10 nozares uzņēmumi, galvenokārt reģionos.

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/