PVN likme Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem netiks samazināta

Lai gan Zemkopības ministrija (ZM) izteica priekšlikumu samazināt PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem no 21% līdz 5%, Finanšu ministrija (FM) un Ekonomikas ministrija (EM) iebilst un šo lēmumu izvēlas neatbalstīt.
Šāda ZM ierosinājuma pamatojums ir iespēja panākt pozitīvāko un lielāko efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju.
Tomēr neatkarīgi no tā, ka tas būtu solis pretim gan vietējiem ražotājiem, FM norāda, ka vairākkārt ir vērtēta iespējamās PVN likmes pārtikas precēm samazināšanas sekas, un secināts, ka PVN likmes samazināšana praktiski neietekmētu pārtikas preču cenu un līdz ar to nedotu vēlamo efektu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā un uzņēmumu ieiešanu legālajā tirgū.
Tāpat neesot pareizi noteikt tikai vienas pārtikas grupas produktu piegādēm samazināto PVN likmi, jo šo likmju administrēšanai tiktu radīts slogs gan valsts iestādēm, gan uzņēmējiem.
Ministrija aizbildinās ar to, ka PVN likmes samazināšana nav veids, kā risināt sociālo nevienlīdzību, apkarot ēnu ekonomiku un palielināt uzņēmēju konkurētspēju, turklāt priekšlikums rada negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.
Turklāt, ņemot vērā to, ka samazināto PVN likmju ieviešana samazina valsts budžetā iemaksājamo PVN summu, valstij ir jābūt skaidram virzienam, kādiem mērķiem un ar kādu nolūku tiek izmantots šis instruments.
„Samazinātai PVN likmei, atkarībā no apstākļiem, var būt pozitīva un negatīva ietekme uz ekonomiku un, pirms pieņemt lēmumu piemērot samazināto PVN likmi, valstij ir jāapsver, vai nepastāv efektīvāki alternatīvie risinājumi konkrētā mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā līdzšinējo Latvijas pieredzi, uzskatām, ka samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai,” informē FM.
Tomēr kā informē EM: „Nevaram piekrist, ka PVN samazināšana dos atspērienu vietējo pārtikas produktu ražotājiem, jo proporcijas starp vietējā tirgū saražoto produkciju un ārvalstu produktiem saglabāsies. Maz ticams, ka PVN diferencēšana augļiem, ogām un dārzeņiem būtiski veicinās pieprasījumu un daļas pieaugumu mājsaimniecības izdevumos, ņemot vērā arī lielo bezmaksas iegūto produkcijas īpatsvaru”
ZM stāsta, ka šis lēmums samazinātu valsts budžeta ieņēmumus ne vairāk kā par 3,9 līdz 5,7 miljoniem, bet vidēji Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu cenas varētu samazināties par 1,9% līdz 3,5%, tomēr, tā kā ir paredzams, ka legālā augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecība palielināsies par 20%, vidējais augļu, ogu un dārzeņu cenu samazinājums varētu sasniegt pat 6,7%, . Legāli strādājošo tirgotāju produkcijai cenas samazināsies par 13,2%.
Augļu, ogu un dārzeņu cenai samazinoties no 1,9% līdz 3,5%, vidējais patēriņš varētu palielināties no 1,2% līdz 2,3%. Legāli strādājošo lauksaimnieku saražotās produkcijas realizācijas apjoms varētu pieaugt par 8% līdz 8,6%.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākStājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālākVairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas
Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...
Lasīt tālāk