Puse Latvijas autoceļu ir uz sabrukšanas robežas
«Tā ir utopija domāt, ka visam pietiks līdzekļu, bet šis ir vienīgais veids, kā mēs varam piesaistīt sabiedrības uzmanību sliktajam ceļa stāvoklim, vācot parakstus,» Neatkarīgajai stāsta Rucavas novada tūrisma speciāliste Dace Mieme.
Tur iedzīvotāji pauž neapmierinātību par ceļa Liepāja–Palanga ārkārtīgi slikto stāvokli. Līdz svētdienai iespēju parakstīties Rucavā, Nīcā un Liepājā bija izmantojuši apmēram 650 iedzīvotāju, taču akcija turpināsies vēl divas nedēļas. Pēc tam parakstus iecerēts nogādāt Satiksmes ministrijā.
Ceļa pamatne ir nolietota, un brauktuve strauji sabrūk. Apdraudēta skolēnu pārvadāšana ar skolu autobusiem, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības un glābšanas dienestu darbība – izveidojušos situāciju raksturo Rucavas domē. Pašvaldība uzsver, ka ceļu infrastruktūra ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ne tikai valstu starptautiskai sadarbībai, bet arī tam, lai cilvēki paliktu dzīvot Latvijas laukos un veicinātu reģionu attīstību. Sabrūkot ceļu infrastruktūrai, lauku iedzīvotāju skaits saruks arvien straujāk.
Dzirdīgas ausis satraukumam par ceļu Liepāja–Palanga pagaidām nav atradušās. Pagājušajā nedēļā Kurzemi apmeklēja satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš nevarēja apsolīt konkrētā ceļa posma remontēšanu, jo naudas esot tik, cik ir.
Bēdīga situācija
Statistika ir nepielūdzama – tikai trešdaļa no visiem asfaltētajiem ceļiem novērtēti ar labu vai ļoti labu segumu, bet 19 procentiem dots apzīmējums «apmierinoši», savukārt gandrīz puse jeb 48,1 procents no asfaltētajiem ceļiem ir uz sabrukšanas robežas. To, ka ceļi katru gadu kļūst arvien sliktāki, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) dati. Pērn 27 procenti jeb 2306 kilometri (km) autoceļu ar melno segumu klasificējami kā sabrukuši, un tiem ir nepieciešama pilnīga segas rekonstrukcija; salīdzinājumam – 2009. gadā šādā stāvoklī bija ceturtā daļa no asfaltētājiem ceļiem jeb 2069 km.
2011. gadā 39 procenti jeb 4633 km autoceļu ar grants segumu bija klasificēti kā sabrukuši, un tiem ir nepieciešama pilnīga segas rekonstrukcija. Gadu iepriekš – 2010. gadā – 38 procenti jeb 4551 km bija šāds status.
Pērn Latvijā netika nodots neviens no jauna izbūvēts autoceļa kilometrs, taču 2010. gadā tādi bija 62,82 km, bet 2009. gadā – 99,14 km, toties būtiski ir palielinājies remontēto autoceļu garums. 2009. gadā Latvijā remontēja 123,06 km, 2010. gadā tie bija nepilni 27 km, bet pērn jau 147 km. Autoceļu būvniecības un rekonstrukcijas darbi šogad varētu sākties aprīļa beigās.
Bedres lāpīs aprīlī
Daudz lielāku neapmierinātību autovadītāji pauž par bedrīšu neremontēšanu. «Masveida bedrīšu remontu būs iespējams uzsākt, kad diennakts temperatūra nenoslīdēs zem plus pieciem grādiem, kas atļaus nodrošināt bedrē iestrādāto materiālu noturību. Latvijā tas parasti ir aprīļa vidus. Darbi vidēji ilgst līdz jūnija sākumam vai vidum, atkarībā no autoceļa uzturēšanas klases un satiksmes intensitātes. Avārijas bedres – lielākas par 0,3 kvadrātmetriem un dziļākas par pieciem centimetriem – remontē nekavējoties,» skaidro LVC Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas projektu vadītāja Ieva Niedra.
Ceļiem 147,5 miljoni
Lai sakārtotu ceļus, šogad tajos plānots ieguldīt pēdējo deviņu gadu laikā lielāko ES fondu finansējumu – 93 miljonus latu. No valsts budžeta autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai atvēlētais finansējums ir 54,5 miljoni latu, no kuriem 50 miljoni plānoti ceļu uzturēšanai un pārvaldīšanai, bet 4,5 miljoni – kapitālieguldījumiem.
«Valsts finansējuma ietvaros plānots rekonstruēt autoceļa A10 Rīga–Ventspils posmu no 37,02. līdz 42,12. km un autoceļa Rīga–Ērgļi posmu no 7,94. līdz 9,62. km (Rīgas robeža – Piķurgas tilts), kā arī atjaunot Sedas tiltu uz autoceļa Valmiera–Rūjiena,» precizē I. Niedra.
Rodas problēmas
Īstenojot ES fondu līdzfinansētos ceļu būvniecības un rekonstrukcijas projektus, LVC bieži saskaras ar situāciju, kad nav iespējams noslēgt līgumus par darbu veikšanu plānotā finansējuma ietvaros, jo pēdējā gada laikā novērojams būtisks cenu pieaugums, par kādām būvnieki iesniedz piedāvājumus. Liels cenu pieaugums – apmēram 50 procenti laikā no 2009. līdz šim gadam – bijis naftas produktiem (degviela un bitumens), kuriem ir liela ietekme uz ceļu būvniecības izmaksām. Ceļu uzturētāji cer, ka izdosies apgūt visu finansējumu un īstenot iesāktos projektus. Diemžēl Liepājas–Palangas autoceļa vārds, tāpat kā daudzi citi, šāgada remontdarbu plānos pagaidām nav atrodams.
Avots: nra.lv /Kristaps Kārkliņš
Vēl par tēmu:
Rīgā spēkā “puteņa biļetes”: Autovadītāji var izmantot sabiedrisko transportu bez maksas
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozēm pirmdienas pēcpusdienā galvaspilsētā iespējama stipra snigšana, kas turpināsies līdz otrdienai, tāpēc Rīgas...
Lasīt tālākNoteiks maksimālo tarifu braucienam ar taksometru no lidostas
Lai novērstu pasažieru apkrāpšanu gadījumos, kad negodprātīgi taksometru pakalpojumu sniedzēji pieprasa nesamērīgi augstu maksu, noteiks maksimālo tarifu braucienam ar taksometru no lidostas...
Lasīt tālākValsts kontrole: Intelektiskās transporta sistēmas valstī neievieš plānveidīgi un koordinēti
Intelektiskās transporta sistēmas (ITS) ir sistēmas, kurās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izmanto autotransporta jomā satiksmes un mobilitātes pārvaldībai, un tās ir kritiski...
Lasīt tālākNoteiktajā termiņā pārreģistrēti tikai 46 iepriekš Krievijā reģistrēti transportlīdzekļi
Jau šomēnes no Latvijas ielām būtu jāpazūd automobiļiem ar Krievijas numura zīmēm. Eiropas regula paredz, ka sankcijām pakļauti arī privātie transportlīdzekļi, kas reģistrēti agresorvalstī....
Lasīt tālākPlāno palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem
Plāno palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 1.februārī, otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Satiksmes...
Lasīt tālākPlāno palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem
Saeimas Juridiskā komisija otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem. Satiksmes...
Lasīt tālākKP: Saskaņota OCTA prēmiju sadārdzināšana nav pieļaujama
Reaģējot uz publiski izskanējušo informāciju par iespējamu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) prēmiju sadārdzināšanos...
Lasīt tālākKP soda LTAB: Jaunu dalībnieku ienākšana tirgū kavēta vismaz 10 gadus
Konkurences padome (KP) pērnā gada 21. decembrī lēma sodīt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (LTAB) ar naudas sodu 336 086 eiro apmērā par konkurenci kropļojošām biedrības...
Lasīt tālākJuridiskā komisija neatbalsta vadītāja tiesību atņemšanu par atļautā ātruma pārsniegšanu no 31 līdz 40 km stundā
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.decembrī, pirms otrā lasījuma Saeimā skatot grozījumus Ceļu satiksmes likumā, noraidīja priekšlikumus, kas par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu...
Lasīt tālāk“Balcia”: Gaidāmā Konkurences padomes lēmuma dēļ nākamgad visdrīzāk pieaugs OCTA polišu cenas
Drīzumā gaidāms Konkurences padomes lēmums, kas ietekmēs ikvienu auto īpašnieku Latvijā. Konkurences tirgus uzraugi ir atzinuši, ka OCTA tirgū 10 gadus nebija ļauts ienākt jaunam apdrošinātājam...
Lasīt tālāk