Protestē pret lauku attīstības speciālistu darbu vietu likvidēšanu Pierīgas pašvaldībās
Ķekavas novada pašvaldība pauž neapmierinātību ar Zemkopības ministrijas lēmumu likvidēt lauku attīstības speciālistu darba vietas atsevišķās pašvaldībās, jo uzskata, ka šāda rīcība apzināti kavēs tautsaimniecības attīstību Pierīgā.
Nododot šīs dažas lauku attīstības speciālistu vietas Latgales reģiona attīstībai, netiks glābta arī situācija Latgalē. Jāpiebilst, ka Ķekavas novada pašvaldība jau ik gadus izlīdzināšanas fondā nomaksā 1,3 milj. latus, kas tiek novirzīti mazāk attīstīto reģionu attīstībai.
Šādu nostāju pašvaldība paudusi vēstulē, kas 8.maijā nosūtīta zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram un Latvijas Pašvaldības savienībai. Ķekavas novada pašvaldība ir pārliecināta, ka Ķekavas novadā ir jābūt vienam novada lauku attīstības speciālistam, jo ik mēnesi viņa konsultācijas saņem vismaz 50 cilvēku, kuri interesējās gan par vienkāršām ikdienas lietām, kas saistītas ar lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu, reģistrēšanu, turēšanas prasībām un iespējām tiešā tirdzniecībā realizēt savu produkciju, gan par projektu pieteikumu iespējām, par pieejamiem Eiropas Savienības atbalstiem.
Mainoties paaudzēm, palielinās interese par lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas uzlabošanas programmām un dzīves kvalitāti lauku apvidos, kā arī lauku ekonomikas dažādošanu. Cilvēkiem ir nepieciešamas konsultācijas, jo normatīvo aktu prasības mainās ļoti bieži un lauku darbu darītājam nav laika ik dienas izsekot līdzi izmaiņām, tāpat laukos ir ierobežota interneta pieejamība. Konsultants ir tas cilvēks, kurš informē par izmaiņām, par jaunumiem un par atskaišu iesniegšanas termiņu ievērošanu.
Ķekavas novadā atrodas Baltijā lielākā putnu fabrika, izstāžu komplekss “Rāmava”, kurā notiek ikgadējās lauksaimniecības izstādes, darbojas arī vairākas šķirnes dzīvnieku audzētāju saimniecības. Visā šajā kopējā darbā ir iesaistīts arī lauku attīstības speciālists.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk