Prokuroru bailes no atklātības, izrādās, ir netipisks gadījums
Rīgas apgabaltiesā t.s. Ogres mēra Egila Helmaņa tiesvedību atļauts filmēt, turpretī t.s. Ventspils mēra Aivara Lemberga tiesvedību prokuroru iebildumu dēļ filmēt ir aizliegts.
Abus mērus apsūdz izspiešanā, abās kriminālapsūdzībās saskatāms politisks pasūtījums, abās tiesvedībās par apsūdzētājiem cietušā statusā darbojas mēru bijušie tuvie draugi, abas tiesvedības notiek vienā un tajā pašā tiesu namā Rīgas apgabaltiesā. Ja t.s. Helmaņa tiesvedībā videooperatoram ļauts procesu filmēt, tad t.s. Lemberga prāvā 10 gadu laikā tas tika lūgts pat četras reizes, tomēr tiesa, pamatojoties uz kategoriskām prokuroru iebildēm, filmēšanu neatļāva.
Prokurora darbs
Aptaujājot vairākus prokurorus, kuri Rīgas apgabaltiesā uztur valsts apsūdzības citās tiesvedībās un vēlējās tikt vārdos neminēti, noskaidrots, ka pēdējos gados lūgumi ļaut filmēt tiesvedības procesu kļūstot aizvien biežāki. Parasti prokurori neiebilstot pret šādiem lūgumiem. Prokuroru protests pret procesa filmēšanu neesot tipisks gadījums.
Valsts apsūdzību t.s. Helmaņa prāvā uztur prokurore Viktorija Šumska. Vaicāta, kāda ir viņas attieksme pret filmēšanu tiesas procesa laikā, V. Šumska teica: «Kriminālprocesa likums nosaka, ka, ja kāda no pusēm ir pret filmēšanu, tad tas netiek atļauts. Parasti primārais faktors šī jautājuma izlemšanā ir aizstāvības vēlmju izpausme. Mums, prokuroriem, nav starpības – mēs darām savu darbu, un līdz ar to mēs neesam nedz «pret», nedz «par» filmēšanu.»
Uz jautājumu, vai prokuroram filmēšana un tiesvedības procesa atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos traucē vai palīdz darbā, V. Šumska atbildēja: «Es nevaru teikt, ka tam būtu kāda ietekme. Man tas nedz traucē, nedz palīdz.»
Savstarpējā uzticēšanās
E. Helmaņa advokāts Saulvedis Vārpiņš, runājot par aizstāvības attieksmi pret videooperatora rosīšanos tiesas zālē, teica: «Jebkurš tiesas process, kurš kaut vai daļēji tiek publiski parādīts, izglīto sabiedrību. Caur to arī tiesa varētu iegūt un atjaunot savu uzticamību. Šobrīd uzticamības līmenis vēl ir ārkārtīgi zems. Televīzijas klātbūtne disciplinē arī tiesu. Mums ir ļoti daudz ļoti labu tiesnešu, bet ir arī daži tiesneši, kuri atļaujas darīt to, ko tienesis nedrīkst tiesas zālē atļauties darīt. Aizstāvībai procesa publiska atspoguļošana palīdz, ja vien lietā nav komercnoslēpumu, nav aizskarts kāds privātās dzīves jautājums, vai kādi ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi. Citādi procesa publiskošana absolūti netraucē. Ļoti bieži plašs tiesvedības atspoguļojums ir nepieciešams kaut vai tādēļ, lai sabiedrība redzētu, kādas nejēdzības tiek iekļautas krimināllietās un kriminālprocesā. Šī līdzdalība veido savstarpējo uzticēšanos. Tiesa uzticas preses objektivitātei, lai tā objektīvi ataino tiesvedībā notiekošo; žurnālisti sāk uzticēties tiesai, ka tā objektīvi vērtē pierādījumus un pušu argumentus. Šai sadarbībai vajadzētu turpināties, un es esmu tikai par to, lai tiesvedības process kļūtu caurspīdīgāks, saprotamāks, lai tiesiskums nostiprinātos.
E. Helmanis, runājot par iepriekšminēto tēmu, piebilda: «Tiesas procesa publiskošana tikai vairo uzticēšanos tiesu varai. Nav jau noslēpums, ka ik pa laikam joprojām uzrodas pasūtījuma krimināllietas. Lai tās izskaustu, darbojas vairākas tiesu instances, kā arī specializētās izmeklēšanas iestādes, taču pasūtījuma krimināllietas, kā redzam, joprojām neizdodas apturēt. Tas ir jautājums. Arī es esmu ieinteresēts sava procesa caurspīdīgumā, un tajā ir ieinteresēts jebkurš godīgs cilvēks. Ja kādam ir ko slēpt, tad viņš slēpj. Jebkuram šādam tiesvedības procesam ir jābūt caurspīdīgam.»
Pozitīvie piemēri
NRA.lv atgādina vēl divas tiesvedības, kurās tiesa atļāva procesu filmēt un fotografēt. Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis procesa dalībniekiem vaicāja, vai viņiem nav iebildumu, ka process tiek filmēts. No vairāk nekā 30 procesa dalībniekiem iebilda tikai viens – Trasta komercbankas bijušais likvidators Ilmārs Krūms. Tiesnesis tomēr atļāva filmēt, aicinot TV operatorus nefilmēt vien konkrēti apsūdzēto I. Krūmu.
Arī t.s. Grinberga krimināllietas procesu, kurā A. Lembergs pēc Krišjāņa Kariņa iniciatīvas tika apsūdzēts valdības rīkojuma nepildīšanā, Kuldīgas tiesa atļāva filmēt, un procesam bija iespējas sekot internetā. Tiesnese atzina, ka viņas darbā palīdz internetā izvietotais videoieraksts. Tiesnese tiesvedības gaitā vairākas reizes atsaucās uz šo videoierakstu, lai pēc iespējas precīzāk atgādinātu to, kas iepriekš bija noticis tiesas zālē. Nedz prokurors, nedz aizstāvības puse interpretēt «pa savam» vairs neko nevarēja.
Lai panāktu sabiedrības informēšanu par notikumiem t.s. Lemberga prāvā, kurā prokuroru dēļ liegts filmēt, A. Lembergs pat bija spiests sagatavot grāmatu Zagļi Lemberga kurpēs. Tā tika izdota latviešu, krievu un angļu valodā. Grāmatā iztirzāti kriminālprocesā izskatāmie mantiskie jautājumi – īpaši tie aspekti, kuri prokurorus padara ļoti nervozus un par kuriem viņi nevēlas runāt.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Lembergs: Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī
Pie varas esošie no manis baidās, jo es par visām nejēdzībām prasītu paskaidrojumus, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaidāms vēsāks laiks
Jaunnedēļ laiks kļūs aukstāks un nokrišņiem bagātāks, vietām naktīs termometra stabiņš varētu noslīdot zem 0° atzīmei, un var veidoties stipra salna. Nedēļas nogalē laika apstākļi...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākSodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālākVK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās...
Lasīt tālākPavasarīgais siltums atgriežas
Šonedēļ pavasarīgais siltums Latvijā saglabāsies - daudzviet dienās gaisa temperatūra būs virs +20°, tomēr vietām arī būs sagaidāms lietus un pat pērkona negaiss. Pirmdien no rīta...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālāk