• Tweet

Rīgas apgabaltiesā t.s. Ogres mēra Egila Helmaņa tiesvedību atļauts filmēt, turpretī t.s. Ventspils mēra Aivara Lemberga tiesvedību prokuroru iebildumu dēļ filmēt ir aizliegts.

Abus mērus apsūdz izspiešanā, abās kriminālapsūdzībās saskatāms politisks pasūtījums, abās tiesvedībās par apsūdzētājiem cietušā statusā darbojas mēru bijušie tuvie draugi, abas tiesvedības notiek vienā un tajā pašā tiesu namā Rīgas apgabaltiesā. Ja t.s. Helmaņa tiesvedībā videooperatoram ļauts procesu filmēt, tad t.s. Lemberga prāvā 10 gadu laikā tas tika lūgts pat četras reizes, tomēr tiesa, pamatojoties uz kategoriskām prokuroru iebildēm, filmēšanu neatļāva.

Prokurora darbs

Aptaujājot vairākus prokurorus, kuri Rīgas apgabaltiesā uztur valsts apsūdzības citās tiesvedībās un vēlējās tikt vārdos neminēti, noskaidrots, ka pēdējos gados lūgumi ļaut filmēt tiesvedības procesu kļūstot aizvien biežāki. Parasti prokurori neiebilstot pret šādiem lūgumiem. Prokuroru protests pret procesa filmēšanu neesot tipisks gadījums.

Valsts apsūdzību t.s. Helmaņa prāvā uztur prokurore Viktorija Šumska. Vaicāta, kāda ir viņas attieksme pret filmēšanu tiesas procesa laikā, V. Šumska teica: «Kriminālprocesa likums nosaka, ka, ja kāda no pusēm ir pret filmēšanu, tad tas netiek atļauts. Parasti primārais faktors šī jautājuma izlemšanā ir aizstāvības vēlmju izpausme. Mums, prokuroriem, nav starpības – mēs darām savu darbu, un līdz ar to mēs neesam nedz «pret», nedz «par» filmēšanu.»

Uz jautājumu, vai prokuroram filmēšana un tiesvedības procesa atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos traucē vai palīdz darbā, V. Šumska atbildēja: «Es nevaru teikt, ka tam būtu kāda ietekme. Man tas nedz traucē, nedz palīdz.»

Savstarpējā uzticēšanās

E. Helmaņa advokāts Saulvedis Vārpiņš, runājot par aizstāvības attieksmi pret videooperatora rosīšanos tiesas zālē, teica: «Jebkurš tiesas process, kurš kaut vai daļēji tiek publiski parādīts, izglīto sabiedrību. Caur to arī tiesa varētu iegūt un atjaunot savu uzticamību. Šobrīd uzticamības līmenis vēl ir ārkārtīgi zems. Televīzijas klātbūtne disciplinē arī tiesu. Mums ir ļoti daudz ļoti labu tiesnešu, bet ir arī daži tiesneši, kuri atļaujas darīt to, ko tienesis nedrīkst tiesas zālē atļauties darīt. Aizstāvībai procesa publiska atspoguļošana palīdz, ja vien lietā nav komercnoslēpumu, nav aizskarts kāds privātās dzīves jautājums, vai kādi ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi. Citādi procesa publiskošana absolūti netraucē. Ļoti bieži plašs tiesvedības atspoguļojums ir nepieciešams kaut vai tādēļ, lai sabiedrība redzētu, kādas nejēdzības tiek iekļautas krimināllietās un kriminālprocesā. Šī līdzdalība veido savstarpējo uzticēšanos. Tiesa uzticas preses objektivitātei, lai tā objektīvi ataino tiesvedībā notiekošo; žurnālisti sāk uzticēties tiesai, ka tā objektīvi vērtē pierādījumus un pušu argumentus. Šai sadarbībai vajadzētu turpināties, un es esmu tikai par to, lai tiesvedības process kļūtu caurspīdīgāks, saprotamāks, lai tiesiskums nostiprinātos.

E. Helmanis, runājot par iepriekšminēto tēmu, piebilda: «Tiesas procesa publiskošana tikai vairo uzticēšanos tiesu varai. Nav jau noslēpums, ka ik pa laikam joprojām uzrodas pasūtījuma krimināllietas. Lai tās izskaustu, darbojas vairākas tiesu instances, kā arī specializētās izmeklēšanas iestādes, taču pasūtījuma krimināllietas, kā redzam, joprojām neizdodas apturēt. Tas ir jautājums. Arī es esmu ieinteresēts sava procesa caurspīdīgumā, un tajā ir ieinteresēts jebkurš godīgs cilvēks. Ja kādam ir ko slēpt, tad viņš slēpj. Jebkuram šādam tiesvedības procesam ir jābūt caurspīdīgam.»

Pozitīvie piemēri

NRA.lv atgādina vēl divas tiesvedības, kurās tiesa atļāva procesu filmēt un fotografēt. Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis procesa dalībniekiem vaicāja, vai viņiem nav iebildumu, ka process tiek filmēts. No vairāk nekā 30 procesa dalībniekiem iebilda tikai viens – Trasta komercbankas bijušais likvidators Ilmārs Krūms. Tiesnesis tomēr atļāva filmēt, aicinot TV operatorus nefilmēt vien konkrēti apsūdzēto I. Krūmu.

Arī t.s. Grinberga krimināllietas procesu, kurā A. Lembergs pēc Krišjāņa Kariņa iniciatīvas tika apsūdzēts valdības rīkojuma nepildīšanā, Kuldīgas tiesa atļāva filmēt, un procesam bija iespējas sekot internetā. Tiesnese atzina, ka viņas darbā palīdz internetā izvietotais videoieraksts. Tiesnese tiesvedības gaitā vairākas reizes atsaucās uz šo videoierakstu, lai pēc iespējas precīzāk atgādinātu to, kas iepriekš bija noticis tiesas zālē. Nedz prokurors, nedz aizstāvības puse interpretēt «pa savam» vairs neko nevarēja.

Lai panāktu sabiedrības informēšanu par notikumiem t.s. Lemberga prāvā, kurā prokuroru dēļ liegts filmēt, A. Lembergs pat bija spiests sagatavot grāmatu Zagļi Lemberga kurpēs. Tā tika izdota latviešu, krievu un angļu valodā. Grāmatā iztirzāti kriminālprocesā izskatāmie mantiskie jautājumi – īpaši tie aspekti, kuri prokurorus padara ļoti nervozus un par kuriem viņi nevēlas runāt.

Foto: F64