• Tweet

Kopš pilna mēroga kara sākuma, Krievija Ukrainā pastrādājusi vairāk nekā 62 000 noziegumu, šonedēļ platformā “Telegram” vēsta Ukrainas Ģenerālprokurora birojs. Nogalināti jau vairāk nekā 8 000 civiliedzīvotāju, Noziegumu izmeklēšanā Ukrainai palīdz arī Latvija. Misijā Ukrainā strādā Latvijas prokurors. Valsts drošības dienesta sāktajā kriminālprocesā uzklausīti 65 kara bēgļi. Ģenerālprokurors Juris Stukāns intervijā TV3 raidījumā “Nekā personīga” atzīst, ka liecinieku skaits nav liels, jo pamatā uz Latviju atbēgušas ģimenes ar bērniem, lai šeit rastu mieru.

Ģenerālprokuroru šonedēļ iztaujājām arī par nesen sākto pārbaudi Nodokļu un muitas policijā un lietām, kurās prokuratūra pēdējā laikā tiesās zaudējusi.

Valsts drošības dienesta vadītā izmeklēšanas grupa kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem Ukrainā sāka pagājušā gada martā.

9 mēnešos uzklausīti 65 Ukrainas kara bēgļi. Vairākums no liecībām atzītas par izmantojamām lietas tālākai virzībai.

Nopratinātie Ukraiņu bēgļi sniedza liecības par civiliedzīvotāju nogalināšanu, Krievijas bruņoto spēku aizliegto ieroču pielietošanu, to starp aizliegtajām fosfora raķetēm, civilās infrastruktūras mērķtiecīgu sagraušanu, marodierismu, un filtrācijas nometnēm.

No lieciniekiem iegūti arī foto un videomateriāli, kuri kā pierādījumi pievienoti krimināllietai.

Kriminālprocesā pieci Ukrainas pilsoņi ir atzīti par cietušajiem.

“Tie, kuri tieši ir cietuši (no Krievijas noziegumiem Ukrainā) to nav nemaz tik daudz. Un tie, kuri ir, tie tika uzklausīti, un šī informācija ir apkopota. Un mēs to nekādā citā veidā nevaram izmantot, kā vien nodot Eirojusta (Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās) rīcībā. Tai ir attiecīgā izmeklēšanas grupa. Gan arī starptautiskajai Krimināltiesai tie visi materiāli būs pieejami. Jo, ja ir konkrēta informācija par konkrētiem notikumiem, teiksim, manuprāt, tur bija par slepkavību, tad šī informācija nonāk līdz Ukrainas izmeklētājiem un tad viņi to vērtē,” pauž ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Ģenerālprokurors uzsver, ka patlaban veiksmīgi notiek izmeklēšana arī lietās, kas sāktas pret Krievijas agresijas atbalstītājiem.

Gada sākumā aizturēts un apcietināts propagandists Latvijas pilsonis Marats Kasems. Kasems strādā vienā no Kremļa kontrolē esošās aģentūras “Rossiya Segodnya” piederošajā portālā “Sputnik”. Tas ne tikai atbalsta Krievijas rīcību, bet arī regulāri diskreditē Ukrainu un Latviju. Apšauba šo valstu teritoriālo integritāti. Valsts Drošības dienests šobrīd izmeklē 38 kriminālprocesus par Krievijas uzsāktā kara atbalstīšanu.

Stukāns sacīja: “Ļoti veiksmīgi ir vairāki kriminālprocesi pabeigti ar notiesājošo rezultātu. Cilvēki jau to apzinās. Un Latvija manuprāt, ir nodrošinājusi, ka pie mums nav aizgājuši plašumā šie nozieguma veidi.”

“Labdien, dārgie draugi. Sveicu visus no informācijas aģentūras “Sputnik” studijas. Šodien ar mums sazinājies no Rīgas partijas “Stabilitātei!” līderis Aleksejs Rosļikovs. Aleksej, labdien! Paldies, ka atradāt laiku tikties ar mums.”

Aleksejs Rosļikovs: “Labdien! Paldies par interesi.”

Jūs strādāsiet Saeimā. Kāda ir jūsu partijas programma attiecībā uz Krieviju, savu kaimiņu?”

Aleksejs Rosļikovs: “Jābūt savas valsts ienaidniekam, lai atbalstītu jebkādu retoriku, kas saistās ar negatīvismu un konfliktu ar kaimiņu. Tas ir bīstami. Pirmkārt, bīstami, otrkārt, tas nav konstruktīvi, īpaši tāpēc, ka šo valstu starpā pastāv pietiekami ciešas ekonomiskās saites, tās saites, uz kurām, draugi, faktiski sev nodrošināt dzīvi. To ir svarīgi saprast. Tāpēc tas nav stāsts par pro – Krievijas noskaņojumu, bet elementāru saprašanu par to, kā jāvada valsts.”

Kremļa medijos, tai skaitā “Sputnik” pēc ievēlēšanas Saeimā uzstājies arī partijas “Stabilitātei!” līderis Aleksejs Rosļikovs. Valsts drošības dienests uzskata, ka Rosļikovs un viņa partijas biedre Glorija Grevcova palīdz Putinam un Lukašenko un sniedz manipulatīvu un nomelnojošu informāciju par norisēm Latvijā. “Sputnik”, “Izvestia”, “Belarus” – propogandas rerursi atrodas sankcijām pakļautu personu kontrolē un sadarbība ar tiem ir pretrunā Latvijas nacionālās drošības interesēm. Dienests nav ierosinājis kriminālprocesu pret abiem Saeimas deputātiem, bet partijai izteicis brīdinājumu.

Nekā personīga: “Ko jūs domājat par likumdošanas rāmi attiecībā uz politiskajām partijām. Daudzi bija pārsteigti, ka Saeimā var iekļūt Latvijai atklāti naidīgs spēks.”

Juris Stukāns: “Redziet, tā ir demokrātija! No likumu viedokļa, tur vairs nav ko ierobežot. Jo likumi ir jāpiemēro. Jāskatās ne tikai uz likuma burtu, bet arī jēgu.”

Nekā personīga: “Ja mēs uzskatām, ka tiesiski nenostiprinātā veidā informācija varētu būt par pamatu, lai kādai personai liegtu tiesības dalībai vēlēšanās (kā kandidātam), tad tas, manuprāt, neatbilst tiesiskas valsts principiem. Tas, ka mums ir jānodrošina, lai šie mehānismi, kur ir nepieciešams izvērtēt attiecīgās personas atbilstību, ir jādarbojas efektīvi un saprātīgā laikā, tam varbūt es piekrītu – par ilgu mēs vērtējam, vērtējam, persona jau 2 Saeimas sasaukumus nosēž un tikai tad ir gala rezultāts. Tas ir neapmierinoši!”

Līdz ar stāšanos amatā, Stukāns ir būtiski mainījis prokuroru darba organizāciju. Prokurori uzraugāmās lietas izmeklēšanā piedalās jau no pirmās dienās. Tomēr arī pie šiem apstākļiem, Nodokļu un muitas policijā varēja tikt ierosināta faktiski safabricēta lieta pret mežizstrādes uzņēmēju Andri Ramoliņu. Prokuratūra lietu atcēla pēc diviem mēnešiem.

Pēc šīs lietas “izgaismošanas”, no amata tika atstādināts gan Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš, gan VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. “Nekā personīga” zināms, ka Podiņš šonedēļ iesniedzis atlūgumu un 10.janvāris būs viņa pēdējā darba diena VID. Bet finanšu ministrs Arvils Ašeradens vēl nav pieņēmis lēmumu par Jaunzemes tālākajām darba gaitām.

Prokuratūrā patlaban notiek pārbaude par Nodokļu un muitas policijas kriminālprocesiem, kur ir aizdomas par bezdarbību.

Nekā personīga: “Visām lietām Nodokļu un muitas policijā ir uzraugošais prokurors. Un ir jāpajautā, vai visās lietās viņš ir savlaicīgi iesaistījies un rīkojies?”

Juris Stukāns: “Tāpēc tiek vērtēta esošu kriminālprocesu situācija, lai saprastu gan no izmeklēšanas puses, gan no prokuratūras puses, vai esam pietiekoši iesaistījušies un vai nav jāuzņemas kaut kur arī kādam prokuroram atbildība.”

Novembrī Augstākā tiesa deva kritisku vērtējumu prokurora darbam kādreizējā Daugavpils vicemēra Vjačeslava Širjakova apsūdzībā par 60 000 eiro kukuļa ņemšanu. Tiesa piekrita, ka kukulis tiešām dots, taču nav pierādīts, kas ir bijis kukuļa došanas mērķis. Vicemēram stājies spēkā attaisnojošs spriedums.

Ģenerālprokurors nepiekrīt, ka tā būtu prokurora kļūda un kritizē Augstāko tiesu.

Stukāns norādīja: “Unikāla lieta! Augstākā tiesa gāja vienkāršo ceļu, pasakot, ka judikatūrā atzīts, ka jābūt konkrēti (par ko kukulis dots). [Bet kā viņi to redz, ja konkrētai personai tiek regulāri maksāts par attiecīgo interešu īstenošanu noteiktā uzņēmumā!-red.] Labi, es vēl varētu piekrist AT stingrajai pozīcijai, (kas, manuprāt, neatbilst šodienas realitātei), bet tad, kur ir blakus lēmums, ka šī situācija nav atbalstāma un vajadzīgas likuma izmaiņas? Jo, lasot spriedumus, sanāk, kukulis ir, bet mēs nezinām, par ko konkrēti. Tāpēc mēs viņu netiesājam!Vēl jo vairāk nauda izņemta skaidrā naudā, ielikta konvertā, viss ir!”

Kāda cita skaļa korupcijas lieta pēc būtības tiesā vēl pat nav sākta skatīt. Korupcijā apsūdzētā bijusī Nacionālās apvienības politiķe un Latvijas Biatlona federācijas valdes locekle Baiba Broka dzīvo Apvienotajos Arābu Emirātos uz tiesas sēdēm klātienē neierodas. Ģenerālprokurors uzskata, ka sabiedrībai ir pamats prasīt savlaicīgu rezultātu.

Stukāns pauda: “[Tieslietu ministre, vai tas ir atbilstoši viņas iepriekšējai darbībai?-red.] Kaut vai no morāli ētiskā viedokļa. Likumā ir rakstīts – ja nevaram šo cilvēku dabūt uz tiesu, manā izpratnē, ir pamats vismaz pirmajā instancē aizmuguriski izskatīt šo lietu.Un tad, kad bijusī tieslietu ministre uzzinātu pirmās instances spriedumu, tad viņai būtu cita attieksme un rīcība. [Jaunā valdība tikko sākusi darbu. Ir kaut kas, ko no tās sagaidāt?-red.] Es tāpat kā ikviens iedzīvotājs sagaidu, lai valdība risinātu ekonomiskos jautājumus, kas šobrīd ir vissvarīgākie. Sakārto visus jautājumus, kuri saistīti ar enerģētiku un drošību. Lai valdībai veicas un Latvijas iedzīvotājiem dzīvojas labāk!”

Foto: F64