Progresīvie: Veselībai, cilvēktiesībām un ilgtspējīgai attīstībai jābūt nākamās valdības mugurkaulam
Politiskās partijas Progresīvie galvenās prioritātes, piedaloties konsultācijās ar Valsts prezidentu par valdības veidošanu, ir veselība, cilvēktiesības un ilgtspējīga attīstība un konkurētspēja. Tieši šīm prioritātēm ir jākļūst par nākamās valdības mugurkaulu, uzskata Progresīvie.
“Pirmkārt, ir jārunā ne tikai par finansējuma piesaisti veselības jomai, bet arī par jēgpilnu un mērķētu politiku, kas palielina Latvijas iedzīvotāju veselīgās dzīves ilgumu. Šobrīd tas Latvijā ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā un Norvēģijā. Otrkārt, ir jāpanāk Stambulas konvencijas ratificēšana un partnerattiecību regulējuma ieviešana. Cilvēktiesību jomā Latvijai ir milzīgs un pagaidām nerealizēts potenciāls. Treškārt, Progresīvie iestājas par ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un Latvijas starptautisko konkurētspēju. Tas nozīmē uzsvaru uz eksporta specializāciju, fosilo resursu izmantošanas samazinājumu un noturības veicināšanu pret klimata pārmaiņām,” pauž partija.
Progresīvo ieskatā, tieši šīs prioritātes spēs īstenot tikai vienota koalīcija, kas spēj efektīvi pārvarēt savstarpējās domstarpības.
“Koalīcijai ir jābūt rīcībspējīgai, dinamiskai, ambiciozai un arī tādai, kas var skatīties vienā virzienā. Tas, kas traucēja strādāt iepriekšējai koalīcijai, bija dažādo ideju, politisko interešu sadursmes, zināms lēnīgums, nespēja vienoties par svarīgām lietām. Jaunajai koalīcija ir jāspēj efektīvāk pārvarēt savstarpējās domstarpības visu Latvijas iedzīvotāju labā,” pauž Progresīvo Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.
Oficiālās partiju konsultācijas ar Valsts prezidentu par jaunas valdības izveidi sākās pēc tam, kad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja par savu demisiju 14. augustā. Progresīvie ir atvērti sadarbībai un uzskata, kas visefektīvāk koalīcija spētu strādāt četru partiju sastāvā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālāk