Progresīvie: Satiksmes jomā ir jāveic politiskas izmaiņas
Rīdziniekiem vissvarīgākajā – satiksmes jomā ir steidzami jāveic politiskas izmaiņas. Pārkāpumi Satiksmes departamentā liecina par nepieciešamību izveidot caurskatāmu politisko pārraudzību. Izeja no šīs situācijas ir politiskās atbildības pārskatīšana pār visām jomām, tostarp par satiksmes jomu. Rīgā nedrīkst pieļaut ārkārtas vēlēšanas. Atbildību jomu pārskatīšana ir nepieciešama turpmākai sadarbībai starp četrām frakcijām, pauž partija “Progresīvie”.
Rīgā ir jābūt vienam mēram un vienam vicemēram, dodot lielāku ietekmi un atbildību komiteju vadītājiem un viņu vietniekiem. Pašreizējā situācija, kad Lindai Ozolai (KR) un Edvardam Ratniekam (NA/LRA) ir nodoti papildpienākumi “Par!”/Progresīvie” pārraudzības jomās, ir nepieņemama.
Politiskai rotācijai ir jānotiek arī komiteju līmenī, izvērtējot pēdējo trīs gadu darbu kvalitāti. Komiteju vadībai ir jāuzņemas vadošā loma nozares pārraudzībā un politikā. Atbildības dalīšana vicemēru vidū ir bijusi kļūda. Tas rada situāciju, kurā nav skaidrs, kurš atbild par konkrēto jomu – vicemērs vai komiteja.
Pārmaiņu koalīcija sāka savu darbu, balstoties uz šādiem principiem: laba pārvaldība, tiesiskums un atklātība, izpildvara un kapitālsabiedrības bez politiskās ietekmes, Rīga – pilsēta bez politiskām “karalistēm”.
Taču šie principi nav izturējuši laika pārbaudi. To pierāda pēdējā laika notikumi, tostarp rīcībnespējīgās Satiksmes departamenta pārkāpumu izmeklēšanas komisijas izveide.
Šī komisija ir atzinusi, ka tai nav kompetences un resursu veikt izvērtējumu diviem no trim pārkāpumiem.
Uz nepilnībām norāda arī sabiedrība par atklātību “Delna”. Tā secinājusi, ka darbam izmeklēšanas komisijā tika nozīmētas personas bez iepriekšējās pieredzes disciplinārlietu izmeklēšanā. Turklāt šīs disciplinārlietas izmeklēšana rāda, kā ar tiesiskiem līdzekļiem var izbeigt procesu pilnīgi bez rezultāta.
Progresīvie ir pārliecināti, ka vienīgā izeja no šīs krīzes ir cieņpilns un konstruktīvs dialogs domes politisko frakciju vidū.
Vēl par tēmu:
Konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālāk