Prognozē jauno lokālo partiju apvienošanos
Pēc divu spēcīgu partiju – Tautas partija (TP) un Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC) – pašlikvidēšanās bez politiskās piederības palikušie politiķi uzsākuši reģionālo partiju dibināšanas sprintu.
Politikas eksperti uzskata, ka šis ir tikai pārejas posms, pēc kura reģionālās partijas meklēs iespējas iegūt varu arī nacionālajā līmenī.
Svaigākā no jaundibinātajām reģionālajām partijām ir Kuldīgas novadam, kuru vadīs savulaik pilsētas domē Tautas partiju pārstāvējusī Inga Bērziņa. Savukārt marta vidū Andris Ameriks, kas Rīgas domē ievēlēts no LPP/LC, nodibināja Gods kalpot Rīgai!, bet Valmierā tuvākajā laikā jaunu partiju dibinās Inesis Boķis, kas pilsētas pašvaldībā tika ievēlēts no TP saraksta. Jaunas partijas veidojas arī Daugavpilī un Preiļos.
Pieredzējuši politiķi, kas daudzus gadus pavadījuši Saeimā, iepriekš pauduši viedokli, ka mazām reģionālajām partijām mūsdienu Latvijā nav nākotnes, jo tām trūks atbalsta valdībā un parlamentā. Piemēram, Jānis Lagzdiņš, kas parlamentā pārstāvēja TP, uzskata, ka nākotne ir tikai lielajām partijām ar spēcīgiem atbalsta punktiem reģionos.
Apvienosies
Politoloģe Iveta Reinholde uzskata, ka reģionālo partiju dibināšana ir tikai pārejas posms, kurš noslēgsies ar reģionālo partiju apvienošanos. «Īstermiņā reģionālā partija ir labs transformācijas posms, kurā, ja tā var salīdzināt, neglītais tārps iekūņojas, lai rastos jauns, skaists taurenis. Vēlāk varēsim vērot šo partiju vēlmi apvienoties, redzēsim, kā tās izvirzīs nacionāla līmeņa pretenzijas,» prognozē eksperte un norāda, ka jauno partiju dibināšana ir izpēte, kā noritēs procesi jaunizveidotajos novados. Viņa gan piekrita, ka reģionālajām partijām pietrūks pārstāvniecības Saeimā un valdībā, kas varētu apgrūtināt lielu infrastruktūras projektu realizāciju un vēlētāju pārliecināšanu par labu savai kandidatūrai. Tomēr kopš reģionālās reformas pašvaldību budžeti kļuvuši krietni lielāki, nekā tie bija līdz tam, arī pašvaldību teritorijas kļuvušas lielākas, un tas partijām dāvā lielāku iespēju sevi apliecināt.
Tradīcijas mainījušās
Arī polittehnologs Jurģis Liepnieks prognozē, ka jau pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām jaundibinātās reģionālās partijas meklēs iespēju apvienoties un pieteikt savas tiesības nacionālajā līmenī. Turklāt reģionālā līmenī jaundibināto partiju līderi ir pazīstamas personas, kas dodot ticamu iespēju tapt ievēlētiem. Savukārt argumentu par finanšu trūkumu, jo reģionālajiem trūks atbalsta Saeimā, J. Liepnieks neuzskata par būtisku. «Bija tāda politiskā tradīcija agrāk Latvijā, ka tas reģionālais līmenis partiju līnijā ar valdību sadarbojās, taču pēdējos gados nekas tāds nav vērojams un arī opozīcijā esošo partiju pašvaldības dzīvoja,» teica J. Liepnieks.
Balsos par savējiem
Lielāka ticība reģionālo partiju nākotnei ir Latvijas Universitātes profesoram Ojāram Skudram. «Manuprāt, reģionālajām partijām ir nākotne, jo reģionos politiskās dzīves sinhronizācija ar valdību un parlamentu nenotiek. Katrs risina savas problēmas un šie procesi un problēmu risinātāji savā starpā ir stipri nosacīti saistīti,» saka profesors, kurš uzskata, ka tieši šā iemesla dēļ reģionālie vēlētāji tomēr uzticēsies sev jau zināmiem, ar vietējo specifiku pazīstamiem politiķiem.
Līdzīgās domās ir arī sociologs Aigars Freimanis, kas uzskata, ka jaunās partijas dibinošie reģionālie līderi iepriekš lielajām partijām piekļāvušies tikai tādēļ, lai iegūtu parlamenta un valdības atbalstu. Arī vēlētāji viņus neesot saistījuši ar varas partijām, bet uztvēruši tos tieši kā sava reģiona problemātikas pārzinātājus. Tomēr arī A. Freimanis domā, ka jaunajām partijām trūks pārstāvniecības parlamentā un tādēļ tiks meklēti risinājumi, kā to iegūt.
***
Viedoklis
Iveta REINHOLDE, LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studiju nodaļas docente:
– Īstermiņā reģionālā partija ir labs transformācijas posms, kurā, ja tā var salīdzināt, neglītais tārps iekūņojas, lai rastos jauns, skaists taurenis. Vēlāk varēsim vērot šo partiju vēlmi apvienoties, redzēsim, kā tās izvirzīs nacionāla līmeņa pretenzijas.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Darbu Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā sāk Dace Melbārde
2024. gada 7. maijā Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres darba pienākumus sāks pildīt Dace Melbārde. Viņa pievienojas ārlietu ministres Baibas Bražes komandai, noslēdzot darbu...
Lasīt tālākLembergs: Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī
Pie varas esošie no manis baidās, jo es par visām nejēdzībām prasītu paskaidrojumus, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālāk