Privātpersonām, kuru konta apgrozījums gadā būs pārsniedzis 15 000 eiro, būs jāsniedz ziņas VID
Lai it kā cīnītos ar nodokļu nemaksātājiem un aplokšņu algu maksātājiem, plānots, ka turpmāk gan kredītiestādēm, gan citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāsniedz informācija VID par klientiem, kuru konta apgrozījums gadā būs pārsniedzis 15 000 eiro.
Jaunie kritēriji ir visai absurdi. Nevis tiks ziņots par aizdomīgiem darījumiem, kā bijis līdz šim, bet būs jāziņo arī tad, ja debeta vai kredīta apgrozījums gada laikā pārsniedz noteikto summu.
“Mērķis ir identificēt fiziskās personas, kuru konta kredīta vai debeta apgrozījums ir neatbilstošs VID rīcībā esošajai informācijai par personas deklarētajiem ienākumiem”, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Jaunās izmaiņas regulējumā paredz iespēju notvert ne tikai personas, kas ienākumus gūst neoficiāli, “uz rokas”, bet tādā veidā būs iespējams atrast arī “aplokšņu algu” maksātājus, kas ir galvenie ēnu ekonomikas veidotāji.
Kā uzskata eksperti, rezultāts šādām izmaiņām būs vērojams tikai tad, ja iegūtie dati tiks analizēti un salīdzināti, respektīvi, ja tiks izveidota īpaša datu bāze, kurā var redzēt, kas ir reģistrēts uz privātpersonas vārda, un vai tā vispār var būt, salīdzinot ar oficiālajiem ienākumiem.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā teikts, ka fiziskajām personām nav atļauts veikt skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro. VID saņem informāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, ja summa pārsniedz 1500 eiro. Ja cilvēks par skaidru naudu būs iegādājies īpašumu, kura vērtība pārsniedz pircēja deklarētos ienākumus, šāda persona nonāks VID redzeslokā.
Vēl nav ziņots, kā VID plāno tikt galā ar šādu informācijas apjomu par privātpersonām un vai šis nav kārtējais neveiksmīgais solis iedzīvotāju likšanā zem lupas.
Foto: Kārlis Dambrāns/ https://www.flickr.com/photos/janitors/ https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk