Privātai pensijai krāj vairāk nekā piektdaļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
Šī gada pirmajos astoņos mēnešos privāto pensiju fondu jeb pensijas 3.līmeņa dalībnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 7 978 cilvēkiem, kopumā sasniedzot 228 458 dalībniekus jeb 23% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, informē Swedbank.
Arī Swedbank Atklātā pensiju fonda dati rāda, ka arvien vairāk cilvēku, rūpējoties par savu labklājību vecumdienās, veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī. Tā šī gada astoņos mēnešos uzkrājumu veidošanai privātajai pensijai Swedbank pieteikušies jau 7 365 jauni dalībnieki, kas ir par 44% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Kopumā Swedbank Atklātā pensiju fonda dalībnieku skaits sasniedzis teju 76 900 krājēju. Iedzīvotāji mēnesī privātās pensijas uzkrājumam atvēl vidēji nedaudz virs 26 eiro. Salīdzinājumam – pērn vidējā iemaksātā summa bija 22 eiro mēnesī. Savukārt vidējais pensiju 3.līmeņa dalībnieku vecums saglabājies nemainīgs – 45 gadi.
Interesanti, ka šogad katrs ceturtais līgums par uzkrājumu veidošanu pensiju 3.līmeni Swedbank tiek slēgts internetbankā. Pirms pieciem gadiem šādi tika slēgts tikai katrs divsimt piecdesmitais līgums.
„Redzam, ka ik gadu arvien vairāk iedzīvotāju paši sāk rūpēties par savām vecumdienām, veidojot uzkrājumu pensiju 3.līmenī. Tā vidēji 38 dalībnieki jeb gandrīz pilns autobuss ar cilvēkiem katru dienu sāk krāt privātajai pensijai. Ja salīdzinām ar situāciju pirms pieciem gadiem, tad kopumā krājēju skaits privātajai pensijai pieaudzis par 22%. Arī viena iedzīvotāja ikmēneša iemaksa pakāpeniski pieaug, kā rezultātā palielinās arī vidējais uzkrājums. Tā pēdējo piecu gadu laikā vienam krājēja uzkrājums pieaudzis par 68%, sasniedzot aptuveni 1108 eiro. Veicamo iemaksu biežumu un apmēru katrs krājējs var brīvi izvēlēties pats, bet der atcerēties, ka, savlaicīgi sākot krāt privātajai pensijai, ar nelielām, regulārām iemaksām iespējams sakrāt lielāku kapitālu vecumdienām,” saka Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs.
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālāk
