• Tweet

Valsts prezidents leģionārus strikti atzinis par Latvijas patriotiem un brīvības cīnītājiem, savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Dzintars norāda: gan 16. marta, gan arī 9. maija pasākumiem ir dziļš emocionāls pamats.

Ja šādu, nepolitisku skatījumu akcentētu arī kreisā flanga līderi, tas mazinātu abu kopienu vēlmi pretnostatīties.

Plašu rezonansi izraisījis Valsts prezidenta Andra Bērziņa komentārs par leģionāru piemiņas pasākumiem. Vakar telekompānijai LNT valsts augstākā amatpersona kategoriski atzina: uzskatīt leģionārus par noziedzniekiem ir ārpus saprāta robežām; viņu priekšā būtu jānoliec galva.

Lai gan šogad divvalodības referenduma iespaidā etniskā situācija pirms 16. marta ir jūtami sakaitēta, A. Bērziņš pauda pārliecību, ka, objektīvi izanalizējot 16. marta būtību, top skaidrs, ka leģionāru gājiens nav pamats nacionālā naida kurināšanai. Atsaucoties uz grāmatu Karojošā piemiņa, Valsts prezidents atgādināja, ka jau 1950. gadā ASV Pārvietoto personu komisija secināja, ka latviešu leģionāri nav kara noziedznieki un arī PSRS Augstākā padome 1955. gadā pieņēmusi lēmumu par viņu reabilitāciju.

Tāpat valsts augstākā amatpersona atgādināja, ka 16. marts ir saistīts ar 1944. gada notikumiem, kuros tika iesaistīti fašistiskās Vācijas piespiedu kārtā mobilizētie Latvijas iedzīvotāji. «No 50 tūkstošiem leģionāru šobrīd dzīvi palikuši mazāk nekā 500, un viņu vidējais vecums ir virs 90 gadiem. Kur tur ir briesmas no viņiem? Tā ir tik negodīga spēle,» sašutumu neslēpa A. Bērziņš. Tāpat prezidents uzskata, ka joprojām – gan mūsu valstī, gan ārpus tās – ir daudz spēku, kuri vēlas uz šo notikumu rēķina vairot savu politisko kapitālu. «Man tas šķiet nepieņemams veids, kā pazemot Latviju un šos cilvēkus,» uzsvēra Valsts prezidents.

Arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars norāda – referenduma iespaidā šogad 16. marts var raisīt ļoti dažādu reakciju, taču cilvēku uzvedība lielā mērā būšot atkarīga no politiķu pozīcijas. «Nedz 9. maija, nedz 16. marta pasākumiem nebūtu jābūt politiskiem. Man pašam tīri cilvēciski ir pieņemami, ka kritušie cīnītāji tiek pieminēti gan 16. martā, gan arī 9. maijā. Ja cilvēki grib godināt savus kritušos vectēvus, to var darīt jebkurā dienā, un es ļoti ceru, ka šāds viedoklis ir pieņemams arī Saskaņas centra autoritātēm, tostarp Rīgas mēram Nilam Ušakovam, kura attieksme var ietekmēt daudzus cilvēkus,» atzina R. Dzintars.

Tāpat Nacionālās apvienības vadītājs pauž gandarījumu par A. Bērziņa strikto nostāju leģionāru jautājumā. «Tā ir atbildīga un augsti novērtējama rīcība, jo pārāk ilgi politiķi baidījušies saukt lietas īstajos vārdos,» uzskata R. Dzintars. Viņš arī piebilda, ka pretēji medijos izskanējušajai informācijai Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK nerosina 16. marta pasākumiem piešķirt citus akcentus, lai

17. martā atzīmētu kopēju Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu. «Nekad neesam vēlējušies svinēt ko citu. Principiāli iestājamies par to, ka šajā jautājumā nedrīkst mākslīgi pārcelt akcentus – tas ir un būs leģionāru piemiņas pasākums. Arī ikvienam mūsu frakcijas deputātam un ministram būs brīva izvēle, vai apmeklēt gājienu vai doties pie Brīvības pieminekļa. Nevienu negrasāmies piespiest vai atrunāt, jo tā ir nepolitiska lieta, kas saistīta vienīgi ar cieņas izrādīšanu saviem senčiem,» pauda R. Dzintars, piebilzdams, ka arī koalīcijas partneri nav mēģinājuši izdarīt spiedienu, lai atrunātu nacionāļus no dalības 16. marta notikumos.

Politologs Aigars Freimanis sarunā ar Neatkarīgo pauda pārliecību, ka lielākā daļa sabiedrības noteikti būs pamanījusi Valsts prezidenta kategorisko toni par leģionāru jautājumu. «Lai gan Andris Bērziņš nepaziņoja neko principiāli jaunu, viņa priekšgājēji ar dažādām diplomātiskām atrunām vienmēr atstāja sev atkāpšanās ceļu. Andris Bērziņš šoreiz to nav izdarījis, un jācer, ka šāda nostāja neradīs Krievijas pretreakciju. Iespējams, prezidenta striktā pozīcija var kļūt par jaunu pagrieziena punktu attieksmē pret 16. marta pasākumiem,» norādīja eksperts.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte