• Tweet

Blēdīšanās ar kases aparātiem ir izplatīta parādība Latvijā. Miljona eiro nodokļu šmaukšana “Gan Bei” kasēs bija tikai aisberga redzamā daļa. Valsts ieņēmumu dienests (VID) nespēj apkarot šo sērgu. Pērn veikti tikai daži desmiti padziļinātu pārbaužu, kurās konstatētas iejaukšanās kases sistēmu programmās. Valsts kasei šādi paiet garām vismaz divdesmit miljoni eiro, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Lai to novērstu, Latvijā ir iecerēta darījumu uzskaites reforma. 1. jūlijā visiem tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu uzņēmumiem jāsāk strādāt ar jauniem kases aparātiem, kas būs daudz drošāki pret šmaukšanos. 2014. gadā, pieņemot noteikumus, bija iecerēts, ka jaunie kases aparāti būs jau no 2016. gada 1. janvāra. Reformai pretestība ir liela.

No katra eiro, ko pircējs iztērē veikalā, divdesmit viens cents ar pirkuma brīdi kļūst par valsts naudu. Tas ir pievienotās vērtības nodoklis. Uzņēmējiem ienākušo naudiņu negribas atdot Valsts kasei. Nedot čeku ir riskanti, ērtāk ir sagrozīt datus kases aparātā, jo ieņēmumu dienestam to ir grūti atklāt.

Pievienotās vērtības nodoklis ir tikai viena daļa, kas no katra pirkuma pienāktos valstij. No visiem uzņēmuma ienākumiem jāmaksā ienākuma nodoklis. Ja pirkums netiek uzskaitīts, arī šī nauda nenonāk Valsts kasē. Blēži to izmanto privātiem izdevumiem un aplokšņu algu maksāšanai. Tādējādi netiek maksātas arī sociālās iemaksas pensijām un slimības pabalstiem.

Zināmākais piemērs kases sistēmas sagrozīšanā ir restorāni “Gan Bei”. 2014. gada beigās Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumu pieķēra. Firmas apgrozījums ir 13 miljoni eiro. Valstij nodarītie zaudējumi sarēķināti gandrīz miljons eiro. Uzņēmuma vadība un nozieguma organizētāji tika viegli cauri – atlīdzināja nodarīto postu, samaksāja soda naudas. Cietumā par to neviens nenonāca.

Šobrīd negodīgu uzņēmēju pieķeršanai ir jātērē milzīgi resursi. Lai konstatētu krāpšanos ar vienkāršāku kases aparātu, inspektoram rūpīgi jāpārbauda pakas ar dokumentiem un desmitiem metru garas kontrollentes ar reģistrētajiem pirkumiem. Nereti kontrolējamie uzņēmumi paziņo, ka lentes viņiem nozagtas vai gājušas bojā. Tad atklāt patieso krāpšanas apmēru nevar.

Vēl sarežģītāk ir pierādīt krāpšanos elektroniskās kases sistēmās. Ekspertīzei jāpārbauda milzīgs datu apjoms, kas prasa vairākas dienas un nedēļas. Pērn VID veicis tikai dažus desmitus šādu pārbaužu. 28 gadījumos konstatēta krāpšanās. Sodos iekasēti 100 tūkstoši eiro, uzrēķināti 200 tūkstoši nesamaksātie nodokļi. Cik patiesībā šiem uzņēmumiem izdevies optimizēt, Valsts ieņēmumu dienests nevar pierādīt. Lai pārbaudītu visus aizdomīgos uzņēmumus, valstij nepietiek resursu. Valsts ieņēmumu dienestā ar to nodarbojas pāris speciālisti.

Tā kā krāpšanās tiek slēpta un ir grūti atklājama, nav iespējams pateikt, cik daudzi uzņēmumi ar to nodarbojas. Eksperti min dažādus skaitļus. Pesimistiskākajos vērtējumos kases aparātos cenšas ielīst līdz pat 40 procentiem tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju.

Šī problēma bija zināma jau vismaz piecus gadus. Taču tikai 2014. gada sākumā valdība izlēma, ka kases aparātiem jānosaka stingrākas prasības. To vairākkārt atlika. Tagad termiņš ir 1. jūlijs. Aprēķinu, cik daudz naudas tikmēr zaudēts, nav.

Jaunie kases aparāti un kases sistēmas, kas jāievieš līdz 1. jūlijam, būtiski samazinās iespējas krāpties. Tajos būs iebūvēta elektroniskā fiskālā atmiņa, ko var salīdzināt ar lidmašīnu melno kasti. Tajā datus nevarēs sagrozīt un paliks pēdas no visiem mēģinājumiem iejaukties sistēmā. Ieņēmuma dienesta darbiniekiem būs nepieciešamas vien dažas minūtes, lai to konstatētu.

Noteikumi paredz, ka izplatītājiem kases iekārtas pirms reģistrēšanas VID, ir jāsertificē kompānijā “KPMG” un “Ernst&Young”. Šīs firmas garantē, ka attiecīgā sistēma atbildīs valsts prasībām. Tikai tad tos varēs pārdot uzņēmējiem. Cerībā, ka termiņu atkal pagarinās, kases aparātu ražotāji un tirgotāji līdz šim nav centušies savas iekārtas sertificēt.

Viss ir atkarīgs, protams, no šo apkalpojošo dienestu aktivitātes, un cik viņi aktīvi vedīs un nesīs šīs iekārtas. Jautājums, vai viņi arī paspējuši viņas jau ir pielāgot jaunajām prasībām. Bet ir tā, ka mēs neesam vienīgie, ir vēl viens uzņēmums, kas nodarbojas ar atbilstības apliecinājuma izsniegšanu. Tā kā cerība ir, ka uz 1. jūliju būs vismaz kaut kāds minimālais skaits, no kā izvēlēties.

Pārmaiņu laiks ir biznesa iespēja kases aparātu tirgotājiem. Vairākas firmas sludina, ka viņu kases aparāti atbilst jaunajam prasībām un uzņēmēji tās arī iegādājas. Patiesībā neviens kases aparāts vēl nav sertificēts. Īpaši aktīvu kampaņu izvērsusi firma “CHD”, kam jau tagad pieder aptuveni trešā daļa tirgus.
Pēc ”Nekā personīga” rīcībā esošās informācijas, šādā veidā pārdoti vairāki tūkstoši iekārtu. “CHD” tehniskais direktors sola, ka sertificēs visus līdz piecus gadus vecos modeļus, lai arī tas maksā sešus tūkstošus par katru. Tagad pircējiem būs vēl jāpiemaksā par jaunā kases aparāta pārprogrammēšanu. To nenoliedz arī “CHD” pārstāvji.

Kases aparāti esot mazākā problēma. Lielākas nepatikšanas gaidāmas ar kases sistēmām, ko izmanto lielākas firmas. Katrai firmai ir savas atlaižu programmas un īpatnības, kas liedz vienu sistēmu padarīt universālu, visiem derīgu. Katram tirgotājam tad ir jāsertificē sava programma, kas maksā vairāk nekā desmit tūkstošus eiro.

Pret reformu iebilst Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas tirgotāju asociācija. Tās biedros ir arī “Gan Bei” īpašnieks SIA “Lage un Ko”. Uzņēmēju organizācijas vēlas panākt, ka kases aparāti un sistēmas jāmaina pakāpeniski. Ka jaunās prasības attiecas tikai uz tiem, kas sāk biznesu vai pieķerti blēdībās. Šāds priekšlikums nozīmē, ka tie, kas veiksmīgi labo datus kases aparātos, to var turpināt līdz brīdim, kad viņus pieķer, vai arī kases aparāts no vecuma izjūk.
Tirgotāju lobijs ir atradis dzirdīgas ausis Saeimā. Desmit opozīcijas deputāti ir uzrakstījuši pieprasījumu finanšu ministrei. Pieprasījumā deputāti sarakstījuši patiesībai neatbilstošas baumas, kurām prasa skaidrojumu. Reformas pretinieki sabiedrību biedē ar cenu celšanos, kuras iemesls būšot kases aparātu nomaiņas izmaksas.

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka nav tādas prasības iemaksāt 50 tūkstošu eiro depozītu. Arī kopējās izmaksas ir krietni pārspīlētas. Latvijā reģistrēti 49 tūkstoši kases aparātu. Ja pieņem, ka katrs uzņēmējs pirks jaunu aparātu, vienas kases izmaksas ar visu pārprogrammēšanu ir 300 eiro, tad kopējā summa, nomainot, visus aparātus Latvijā ir nepilni 15 miljoni eiro. Taču obligāti jāmaina ir aptuveni ceturtā daļa. Pārējos var pārprogrammēt. Kases sistēmas gan ir dārgākas, taču to ir krietni mazāk. Finanšu ministrija sola nepiekāpties, reformas termiņu nepārcelt un blēžiem neizdevīgos noteikumus nemainīt.

Pērn VID veicis 1775 tirdzniecības pārbaudes, kurās pārkāpumi konstatēti 78% gadījumu. No tiem 601 (43%) gadījumu konstatēti pārkāpumi saistībā ar kases aparāta ekspluatācijas noteikumu neievērošanu.

Foto:VideoDocPres/https://pixabay.com/en/users/VideoDocPres-3497106/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/