Premjers: Nākamā gada budžetā šobrīd nav iezīmēti jauni tēriņi
Ministru kabinets apstiprinājis Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzi turpmākajiem trim gadiem. Pēc sēdes ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka 2019. gada valsts budžetā šobrīd nav iezīmēti jauni tēriņi.
Māris Kučinskis iepriekš paudis, nākamos divus gadus Latvijas fiskālā telpa būs negatīva, turpretī 2021. gadā – nedaudz pozitīva.
Plašākas diskusijas gaidāmas rudenī pēc 13. Saeimas vēlēšanām.
Valsts pamatbudžeta bāze, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī, 2019. un 2020. gadam tiek aprēķināta, pamatojoties uz likumā noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijai attiecīgajam gadam, aprēķinos ievērojot pārmantojamības principu. 2021. gadam tā tiek aprēķināta, pamatojoties uz 2020. gadam ministrijai apstiprināto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu, kā arī ņemot vērā izmaiņas.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumos izmaiņas attiecībā pret 2018.-2020. gada Ietvara likumu nav veiktas. Izdevumi 2019. gadam noteikti 2855,2 miljonu eiro apmērā, 2020. gadam – 3032,8 miljonu eiro apmērā un 2021. gadam – 3032,8 miljonu eiro apmērā.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk
Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk
Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk
EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālāk
Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk
Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālāk
Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk