Premjers: Ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma nav reāli

Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019. gada budžetā liecina par to, ka tās nākamā gada budžetā prioritārajiem pasākumiem prasa papildu 1,1 miljardu eiro. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) gan uzsver – tie nav reāli pieprasījumi, drīzāk izteiktas vēlmes.
Premjers norādīja, ka nevienu gadu ministriju budžeta pieprasījumi nav bijuši mazāki par vienu miljardu eiro. Viņš gan ministriju pieprasījumus vērtē kā vēlmju izteikšanu, nevis reālus pieprasījumus.
Pēc viņa teiktā, patlaban nav zināms, cik pieprasījumus un par kādu summu varētu atbalstīt, jo gala lēmumu par 2019.gada budžetu pieņems nākamā valdība un Saeima. “Viss būs atkarīgs no jaunā sasaukuma prioritātēm (…) šī valdība nekādus lēmumus nepieņems,” žurnālistiem izteicās premjers.
Jau vēstīts, ka 2020. gadā ministrijas prioritārajiem pasākumiem vēlas papildu līdzekļus 1,4 miljardu eiro apmērā, bet 2021. gadā – 1,8 miljardu eiro apmērā.
Vislielāko summu nākamajam gadam pieprasījusi Veselības ministrija (VM) – 431,39 miljonus eiro. Pagājušajā gadā VM prioritāriem pasākumiem no 2018. gada budžeta prasījusi gandrīz 760 miljonus eiro. Šī gada aprīlī FM nākusi klajā ar informāciju, ka 2019. gada pamatbudžeta galvenie izdevumi prognozēti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas nozīmētu izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.
Aiz Veselības ministrijas visvairāk naudu pieprasījusi Satiksmes ministrija – 136,2 miljonus eiro. Tai seko Izglītības un zinātnes ministrija, kurai papildu nepieciešami 106,3 miljoni eiro. 103,15 miljoni eiro 2019. gada budžetā papildu nepieciešami Iekšlietu ministrijai, 69,27 miljoni eiro Labklājības ministrijai, bet 40,29 miljoni eiro – Ekonomikas ministrijai. Tieslietu ministrija 2019. gada budžetā vēlas papildu 54,57 miljonus eiro, Zemkopības ministrija – 26,8 miljonus eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 25,65 miljonus eiro, bet Kultūras ministrija – 17,05 miljonus eiro. Papildu 12,84 miljonus eiro 2019. gada budžetā prioritārajiem pasākumiem pieteikusi Ārlietu ministrija, 11,35 miljonus eiro – FM. Vienīgi Aizsardzības ministrija nav pieteikusi papildu budžeta pieprasījumu 2019. gadam.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Ārējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākŠonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri
Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...
Lasīt tālākNedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālāk