Premjers: Ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma nav reāli
Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019. gada budžetā liecina par to, ka tās nākamā gada budžetā prioritārajiem pasākumiem prasa papildu 1,1 miljardu eiro. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) gan uzsver – tie nav reāli pieprasījumi, drīzāk izteiktas vēlmes.
Premjers norādīja, ka nevienu gadu ministriju budžeta pieprasījumi nav bijuši mazāki par vienu miljardu eiro. Viņš gan ministriju pieprasījumus vērtē kā vēlmju izteikšanu, nevis reālus pieprasījumus.
Pēc viņa teiktā, patlaban nav zināms, cik pieprasījumus un par kādu summu varētu atbalstīt, jo gala lēmumu par 2019.gada budžetu pieņems nākamā valdība un Saeima. “Viss būs atkarīgs no jaunā sasaukuma prioritātēm (…) šī valdība nekādus lēmumus nepieņems,” žurnālistiem izteicās premjers.
Jau vēstīts, ka 2020. gadā ministrijas prioritārajiem pasākumiem vēlas papildu līdzekļus 1,4 miljardu eiro apmērā, bet 2021. gadā – 1,8 miljardu eiro apmērā.
Vislielāko summu nākamajam gadam pieprasījusi Veselības ministrija (VM) – 431,39 miljonus eiro. Pagājušajā gadā VM prioritāriem pasākumiem no 2018. gada budžeta prasījusi gandrīz 760 miljonus eiro. Šī gada aprīlī FM nākusi klajā ar informāciju, ka 2019. gada pamatbudžeta galvenie izdevumi prognozēti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas nozīmētu izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.
Aiz Veselības ministrijas visvairāk naudu pieprasījusi Satiksmes ministrija – 136,2 miljonus eiro. Tai seko Izglītības un zinātnes ministrija, kurai papildu nepieciešami 106,3 miljoni eiro. 103,15 miljoni eiro 2019. gada budžetā papildu nepieciešami Iekšlietu ministrijai, 69,27 miljoni eiro Labklājības ministrijai, bet 40,29 miljoni eiro – Ekonomikas ministrijai. Tieslietu ministrija 2019. gada budžetā vēlas papildu 54,57 miljonus eiro, Zemkopības ministrija – 26,8 miljonus eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 25,65 miljonus eiro, bet Kultūras ministrija – 17,05 miljonus eiro. Papildu 12,84 miljonus eiro 2019. gada budžetā prioritārajiem pasākumiem pieteikusi Ārlietu ministrija, 11,35 miljonus eiro – FM. Vienīgi Aizsardzības ministrija nav pieteikusi papildu budžeta pieprasījumu 2019. gadam.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk