Premjers: Jānodrošina ilgtspējīga valsts attīstība ar IKP pieaugumu 4% līdz 5% katru gadu

Galvenais mērķis paliek nemainīgs – jānodrošina ilgtspējīga valsts attīstība ar IKP pieaugumu 4% līdz 5% katru gadu, uzrunājot Saeimu, uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
“Sekojot valdības deklarācijā noteiktajām prioritātēm, sākšu ar ekonomikas attīstību. Vērtējot tautsaimniecības izaugsmes dinamiku 2016. gadā, mēs sastopamies ar krasi atšķirīgiem vērtējumiem. No vienas puses, ir pozitīva statistika, kas liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās. Tā nav tik strauja, kā tika cerēts 2015. gada nogalē, tomēr tā nav apstājusies, un tiek prognozēts, ka izaugsme turpināsies arī turpmākajos gados. Pirms dažām dienām publiskajā telpā izskanēja vairāku lielāko banku ekspertu viedoklis, ka nākamajā gadā algu pieaugums Latvijā paātrināsies, un es to vistiešākajā veidā saistu ar valdības pieņemtajiem lēmumiem un Saeimas apstiprināto valsts budžetu 2017. gadam,” uzsvēra premjers.
Viņš norādīja, ka reizē ar pozitīviem vērtējumiem gan ekspertu, gan uzņēmēju vidē aizvien biežāk izskan bažas par iespējamo stagnāciju vai pat jaunu krīzi, kas var skart arī Latviju. Trauksmes pamatā ir cilvēku prātos valdošā nenoteiktība, satraucošas pārmaiņas Eiropā un pasaulē. Tās tiek saistītas ar Brexit, vēlēšanu rezultātiem ASV, iespējamo populisma vilni vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, lokālajiem militārajiem konfliktiem pasaulē un to iespējamo eskalāciju, bēgļu krīzi un vēl citiem apstākļiem.
“Nenoteiktība šobrīd ir biežāk lietotais vārds, tiklīdz sākam spriest par ekonomikas attīstību. Protams, tas nepadara vieglāku valdības darbu, tomēr liek vairāk koncentrēties uz lietām, kuras ir valdības un arī Saeimas kompetencē. Globālo pārmaiņu gaidas un iespējamie riski neatceļ valdības deklarācijā definētos mērķus,” norāda Kučinskis.
Viņš uzsver, ka galvenais mērķis paliek nemainīgs – turpmākajos gados ir jānodrošina ilgtspējīga valsts attīstība ar IKP pieaugumu 4 līdz 5 % apmērā katru gadu.
“Tā nebūs utopija, ja mēs precīzi pildīsim valdības deklarācijā un rīcības plānā noteiktos uzdevumus. Šie uzdevumi ir labi zināmi – konkurētspējīgas un pat izcilas uzņēmējdarbības vides izveide, labvēlīga investīciju klimata iedibināšana, stratēģisko investīciju virzienu attīstīšana un citi,” norāda Kučinskis.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
LTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālāk