• Tweet

Mums ir jārunā par slimnīcu skaitu samazināšanu – mums ir gandrīz divreiz vairāk slimnīcu nekā vajag, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, komentējot Valsts kontroles secinājumus par personāla trūkumu veselības aprūpes sistēmā, Kariņš sacīja, ka viena lieta ir naudas trūkums sistēmā, bet cita lieta, ka esošā nauda ne vienmēr tiek efektīvi izmantota.

“Ja mēs varam runāt par skolu skaitu, mums jārunā arī par slimnīcu skaitu. Mums ir gandrīz divreiz vairāk slimnīcu, nekā vajag. Mums vajadzētu koncentrēt savus spēkus,” izteicās Kariņš, norādot, ka no veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) gaida līdzīgu skatījumu.

Pēc viņa sacītā, ir slimnīcas, kuras nespēj pildīt savu funkciju. “Es zinu, ka no slimnīcu puses ir milzu nevēlēšanās kaut ko mainīt. Un katrs argumentēs, kāpēc tieši to slimnīcu nevajadzētu slēgt,” uzskata Kariņš.

“Mēs šogad 87 miljonus eiro papildus pieliekam mediķu algām. Es nesaprotu, vai tā nauda nav nonākusi līdz tiem mediķiem? Sistēmā tie ir droši iegājuši, bet vai nonākuši. Tajā skaitā medmāsām. Man liekas, ka tur ir katastrofāli zems atalgojums. Lielā mērā tā ir slimnīcu atbildība, jo valsts nemaksā medmāsai, bet slimnīcai,” sacīja Kariņš.

Kā zināms, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka kaut arī Latvijā ārstu skaits atbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajam ārstu blīvumam uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā, tomēr realitāte liecina, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.

Revīzijā secināts, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem Veselības ministrijas izvirzītais mērķis – veselības aprūpes sistēmu nodrošināt ar cilvēkresursiem pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā – nav sasniegts. Arī šobrīd ir aktuālas tolaik identificētās problēmas – nepietiekams māsu skaits, ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma līmenis, neefektīva paaudžu nomaiņa.

Ārstu speciālistu īpatsvars Rīgā un Pierīgā pieaug, bet to trūkums reģionos ir vērojams visās specialitātēs.

Revīzijā veiktā analīze liecina, ka nozarē trūkst vismaz 3,5 tūkst. māsu un apmēram 300 vecmāšu. Tikai 65% no jauniem speciālistiem, kuri ieguvuši kvalifikāciju, pēc diploma saņemšanas paliek Latvijas darba tirgū, un tikai 52% māsu un 54% vecmāšu pēc studiju pabeigšanas uzsāk darba gaitas Latvijā. Arī paaudžu nomaiņa nenotiek efektīvi – 55% ārstniecības un atbalsta personu ir vecumā virs 50 gadiem.

Foto: Unplash