Premjers apsola pašvaldībām budžetu kāpumu
Uz iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas ir galvenais pašvaldību ienākumu avots, piesakās arvien vairāk tīkotāju, un pirms vēlēšanām jaunas «politikas iniciatīvas» var atkal paplucināt pilsētu un novadu budžetus.
Nozaru ministrijas savus izdevumus cenšas uzgrūst pašvaldībām – piemēram, liek nodrošināt bezmaksas izglītību un samazināt IIN par jaunieviešamā veselības nodokļa tiesu. Tāpēc Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) prasa precīzi iezīmēt pašvaldībām pienākošos budžeta daļu ilgtermiņā. Nepiekrītot LPS piedāvātajām proporcijām, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tomēr konceptuāli apsolījis, ka pašvaldību ienākumu līkne vairs nebūs pretēja iekšzemes kopprodukta kāpumam. Uzstājoties vakar LPS domes sēdē 117 pašvaldību mēru un viņu vietnieku auditorijā, premjers gan smieklīgi pārteicās: «Varu apsolīt, ka nodrošināsim sabalansētu pieaugumu valsts un pašvaldību budžetiem, un pašvaldību budžeti neaugs ātrāk par valsts budžetu.» Smejoties par šo pārteikšanos, premjers piebilda: «To mēs jau tagad varam.» Taču būtībā nekā smieklīga tur nav, jo pēdējos pāris gadus valdība nemitīgi lielās ar iziešanu no krīzes un valsts ienākumu kāpumu, kamēr iedzīvotāju labklājībā tas neatspoguļojas, un arī pēdējos divos gados pašvaldību ienākumi turpinājuši samazināties.
Tāpēc pašvaldības prasa cieti noteikt, ka pašvaldību pašu resursi nav mazāki par 25% no nodokļu ieņēmumiem valsts konsolidētajā kopbudžetā. Un otrkārt, ka pašvaldību daļa valsts konsolidētajā kopbudžetā nav mazāka par vienu trešdaļu.
Pie šādiem noteikumiem, kā skaidro savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, «ja valstij ies labi, proporcionāli arī mums ies labi. Ja valstij ies slikti, arī mums ies slikti». Viņš atgādināja, ka pašvaldības solidarizējās ar valsti, kad tā krīzes apstākļos nonāca finanšu grūtībās, bet «problēmas sākās, kad valstij sāka iet labi». Tad solidaritāte tika aizmirsta.
Premjers skaidro, ka divos pēdējos – augšupejas – gados šo principu nebija iespējams nodrošināt, jo vajadzēja samazināt budžeta deficītu, bet pašlaik tas ir izdarāms. Formulējumu gan Ministru prezidents piedāvā citu – acīmredzot finansiāli mazāk ietilpīgu: pašvaldību budžetu ieņēmumi aug tādā pašā tempā kā valsts izdevumi pamatfunkciju veikšanai.
Uz citu būtisku prasību – laikus plānot nākamā gada budžetu, premjers gan teica kategorisku «nē». Tas nozīmē, ka pašvaldību vajadzības tiks apmierinātas pēc pārpalikuma principa. Vispirms budžetā ieplānos ministriju vajadzības, politiķu sacerētas vajadzīgas un nevajadzīgas reformas, un, kas beigās paliks pāri – tas tiks pašvaldībām, un droši vien atkal komplektā ar jauniem pienākumiem. «Tāpēc mēs gribam runāt tagad, nevis piecas minūtes pirms budžeta pieņemšanas Saeimā,» premjeram teica A. Jaunsleinis. Savukārt premjers atbildēja, ka sarunas varēs sākties tikai pēc tam, kad būs saņemti visi budžeta pieprasījumi – tātad uz rudens pusi: «Runāt par budžetu nevar atrauti no budžeta. Daudzi to gribētu, visas nozares. Bet uz šādu principu mēs nevaram iet – tagad ātri kaut ko pielemt, un tad jau kaut kā.» Tātad ātri viss notiks rudenī.
Avots: nra.lv / Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Lembergs: Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī
Pie varas esošie no manis baidās, jo es par visām nejēdzībām prasītu paskaidrojumus, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālāk