• Tweet

Politiskās partijas sākušas īstenot piedāvājumu tirgu, sākušas tirgoties, kurai būs labāks piedāvājums demogrāfijas jomā, un tas aizēno faktisko situāciju, ka Latvijā vairs nav stabilas ģimenes vai demogrāfiskās politikas, uz kuru var paļauties, bet gan impulsīvi piedāvāti atsevišķi varianti.

Vienošanās par valsts atbalstu dzimstības veicināšanai un ģimenēm ar bērniem, ko pirms gada parakstīja visas valdību veidojošās partijas, jeb tagad saukts par demogrāfijas ultimātu paredz no nākamā gada vecāku pabalstu maksāt līdz bērna pusotra gada vecumam un tā minimālo apmēru paaugstināt no 100 līdz 140 latiem. Tāpat dokumentā minēts, ka vecāku pabalsta izmaksa saglabājama daļēji, ja vecāks šajā laikā – no bērna gada līdz pusotra gada vecumam – atgriežas darbā. Pabalsta apmērs gan, visticamāk, būtu atkarīgs no darba slodzes un algas apmēra (jāatgādina, kādreiz bija spēkā norma, ka pabalstu var saņemt, ja strādā nepilnu darba slodzi). Pie šā piedāvājuma stingri pieturas Nacionālā apvienība (NA), papildus vēlēdamies, lai tiktu izveidots Dzimstības veicināšanas fonds un uzsākama pirmā mājokļa valsts atbalsta programma ģimenēm.

Pašlaik sociāli apdrošinātām personām (kuras pirms bērna piedzimšanas strādājušas un maksājušas nodokļus) vecāku pabalstu maksā līdz bērna gada vecumam, pēc tam – līdz bērna pusotra gada vecumam – bērna kopšanas pabalstu 100 latu apmērā. Savukārt iepriekš nenodarbinātas personas līdz bērna pusotra gada vecumam pašlaik saņem bērna kopšanas pabalstu – 100 latus. Savukārt no pusotra līdz divu gadu vecumam visi vecāki saņem vienādu pabalstu – 30 latus.

Īsi pēc NA atgādnes par demogrāfijas vienošanos nākamā gada budžeta sakarā un pēc vairāku nevalstisko organizāciju brīdinājumiem par iespējamām protesta akcijām ar jaunu piedāvājumu nākusi klajā labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība). Tā vietā, lai pagarinātu vecāku pabalsta izmaksu līdz bērna pusotra gada vecumam, ministre piedāvā visiem vecākiem pēc bērna gada vecuma sasniegšanas maksāt minimālo pabalstu 120 latus, taču piemaksāt vēl 100 latus, ja vecāks strādātu, mācītos vai reģistrētos kā bezdarbnieks. Labklājības ministrija aprēķinājusi: īstenojot šo variantu, pietiktu arī naudas palielināt valsts atbalstu ģimenēm, kuras saņem uzturlīdzekļus no valsts. Būtiskākā atšķirtība starp LM un NA piedāvājumiem ir vecāku pabalsta izmaksā – maksāt to par pusgadu ilgāk un atkarībā no vecāku sociālajām iemaksām vai maksāt visiem vienu pabalstu. Saprotams, ka dārgāks noteikti ir vecāku pabalsts (vidējais apmērs ir 329 lati).

Savu piedāvājumu izteikuši arī citi politiķi. Saeimas deputāte Elīna Siliņa uzskata, ka vecāku pabalsta izmaksu var turpināt līdz bērna 1,5 gadu vecumam, taču 30%apmērā no vidējās izpeļņas, ļaujot saņemt arī bērna kopšanas pabalstu 120 latu. Bērna kopšanas pabalsts jāpalielina līdz 120 vai 140 latiem.

Avots: nra.lv /Inga Paparde