Politiķi pēkšņi attopas par straujo elektrības cenu kāpumu
Valstsvīru politiskā amnēzija Latvijas iedzīvotājus varētu glābt no strauja elektrības cenu kāpuma. Taču jautājums paliek neatbildēts – kāpēc partijas, kuru ministri 21. janvārī balsoja «par» elektroenerģijas tirdzniecības kārtības maiņu, šobrīd pēkšņi attopas un grasās šo procesu nobremzēt?
Pat tik atbildīgs solis kā elektroenerģijas tirgus liberalizācija ir kļuvis par sava veida piektdienas vakara likumu. Kā zināms, Latvijas valstsvīriem piemīt niķis piektdienu vakaros, gada nogalēs vai – kā šajā gadījumā – aizejošās valdības pēdējā darba dienā pieņemt dokumentus, kas vēlāk raisa aizdomas par atbalstu politiķu radiniekiem vai partijām draudzīgiem uzņēmējiem.
Maina viedokli
Valdis Dombrovskis savas valdības pēdējā darba dienā paguva atjaunot amatā atlaisto Jutu Strīķi, savukārt valdības ministri atbalstīja Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus, kas noteica tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014. gada 1. aprīļa. Toreiz zemkopības ministre Laimdota Straujuma neiestājās pret šā dokumenta virzību, taču šobrīd, jau būdama premjerministres statusā, viņa pēkšņi norāda, ka elektroenerģijas tirgus liberalizācija tomēr būtu atliekama vismaz līdz gada beigām. Šādu viedokļu maiņu premjerministre skaidro ar 1. aprīļa drīzo tuvošanos. «Turklāt Latvenergo ir nācis klajā ar precīziem aprēķiniem, ka cenu kāpums tomēr būs liels,» skaidro L. Straujuma. Tāpat premjerministre ar rezolūciju ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt, kāpēc pieaugs Latvenergo elektrības cenas – vai tas notiks liberalizācijas vai citu iemeslu dēļ.
Premjerministres viedoklim šobrīd piekrīt arī viņas partija Vienotība, kas iepriekš pret EM ieceri neiebilda. Vakar Vienotības Saeimas frakcija tikās ar Ekonomikas ministrijas ierēdņiem, lai analizētu iespēju nobremzēt tirgus liberalizāciju. Frakcijas vadītājs Dz. Zaķis norāda, ka būs iespējami divi scenāriji – gan elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana, gan kompensācijas mazturīgajiem atvērtā tirgū.
Savukārt Saeimas deputāte Ilze Viņķele (Vienotība), kura 21. janvāra valdības sēdē piedalījās vēl kā tā brīža labklājības ministre, Neatkarīgajai nevarēja līdz galam izskaidrot straujo viedokļa maiņu. Taču arī viņa apliecināja, ka pavērsiena punkts ir bijuši precīzie aprēķini par elektrība cenu kāpumu. «Kad par to runājām valdībā, Ekonomikas ministrija nevarēja pateikt aprēķinus līdz centam, savukārt pašlaik ir kļuvis zināms, ka sadārdzināšanās būs līdz pat 40%,» atzina I. Viņķele.
Sola ietekmēt procesu
Vienīgā partija, kas koalīcijā ir jaunpienācēji, ir Zaļo un zemnieku savienība. Tās Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka valdošā vairākuma pēkšņā apskaidrība ir vērtējama pozitīvi. «Pieteiktais elektroenerģijas kāpums būtu bijis nesamērīgs ar cilvēku maksātspēju. Mūsu savienība nekad nav atbalstījusi šo ieceri, un tagad, atrodoties koalīcijā, mums būs reālas iespējas procesu ietekmēt,» pauda politiķis.
Straujuma atvērusi Pandoras lādi
Tikmēr politiskajās aizkulisēs par notiekošo izskan dažādi komentāri. No vienas puses, runā, ka partiju pēkšņā apskaidrība skaidrojama ar Saeimas vēlēšanu tuvumu. Politiķi apzinās, ka elektrības cenu kāpumu izjutīs ikviens valsts iedzīvotājs un cilvēku neapmierinātība var negatīvi ietekmēt visu pie varas esošo partiju reitingus. No otras puses, ar savu paziņojumu par iespējamo elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanu L. Straujuma esot atvērusi «Pandoras lādi», jo, apzinoties šīs ierosmes ārkārtīgo popularitāti iedzīvotāju vidū, katra partija centīsies uzņemties jautājuma virzību.
***
VIEDOKLIS
Vai mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus atvēršanai jānotiek 1. aprīlī?
Jānis Bethers, Enefit valdes priekšsēdētājs:
– Latvijas mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus atvēršanas pārcelšana no šī gada 1. aprīļa uz 2015. gada sākumu ir likumsakarīgs solis, ko nosaka līdz šim nekorektā un pretrunīgā informācija par šī procesa sagaidāmo ietekmi uz patērētājiem. Tomēr tikai termiņu pārcelšana nenovērsīs šķēršļus, kas liedz tirgus atvēršanai Latvijā kļūt par efektīvu un uz patērētāju ieguvumiem vērstu procesu – kā īstermiņā, tā ilgtermiņā.
Jau tagad ir jāpievēršas būtiskāko tirgus problēmu risināšanai, lai no šāda soļa būtu patiess labums un tas palīdzētu veidot mājsaimniecību tirgu kā vidi, kurā konkurē vairāki aktīvi tirgotāji un patērētājam ir plaša piedāvājumu izvēle ar iespējami labāko cenu. Pārvades sistēmas operatoriem jānodrošina instrumenti, kas ļautu fiksēt izmaksas elektroenerģijas pārvadei pāri Igaunijas–Latvijas robežai. Tāpat nepieciešams pārskatīt arī mājsaimniecību tirgus darbību regulējošo likumdošanu, novēršot situāciju, ka tirgotājiem tiek uzspiests konkrēts klientu apkalpošanas modelis un funkcijas. Jau tagad redzams, ka šīs problēmas rada nozīmīgas barjeras tirgotāju interesei par dalību tirgū, un savus piedāvājumus divus mēnešus pirms tirgus atvēršanas ir izteikuši vien divi tirgotāji.
Radusies situācija arī rosina uzdot nopietnu jautājumu – kādu informāciju politiķi izmantoja, analizējot izvēlēto tirgus atvēršanas plānu un likumdošanas izmaiņas? Piemēram, sagaidāmais cenu kāpums nebūtu pārsteigums, ja, to prognozējot, netiktu manipulēts ar salīdzinājumu pret Pamata tarifu, nevis Starta tarifu, pēc kura norēķinās aptuveni puse mājsaimniecību, un Ekonomikas ministrija cenu prognozēm izmantotu plašāku elektroenerģijas tirgus speciālistu viedokli. Šādi pēkšņi atklājumi par tirgus atvēršanas ietekmi tikai parāda zemo izpratni par elektroenerģijas tirgus darbību un visaptverošas informācijas trūkumu lēmumu pieņēmēju vidū.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde, Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Anticiklona ietekmē gaidāma vēsa un sausa nedēļas nogale
Februāra pirmās darba nedēļas noslēgumā paaugstināsies atmosfēras spiediens, kas cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām var pasliktināt pašsajūtu. Anticiklona ietekmē tuvākajās dienās...
Lasīt tālākKas jāzina par Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam?
8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu....
Lasīt tālākE. Siliņa: Latvijas un Zviedrijas kopīgās prioritātes ir drošība un konkurētspēja
Ministru prezidente Evika Siliņa šodien, 7. februārī, tikās divpusējās sarunās Rīgā ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu, pārrunājot aizsardzības, kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākPašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākRīgas Sv. Pētera baznīca plāno vērienīgu pārbūvi
Īstenojot vērienīgo Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanas ieceri, kam Vācijas parlaments atvēlējis vairāk nekā 33 miljonus eiro, dievnamam jākļūst par daudzveidīgi izmantojamu,...
Lasīt tālākSaeima Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēl Mārtiņu Kazāku
Saeima ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par M. Kazāku balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās 4 deputāti. M....
Lasīt tālākBudžeta komisija virza Mārtiņa Kazāka kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 5.februārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā. M.Kazāks...
Lasīt tālākOstu pārvaldības reforma – depolitizēta pārvaldība, samazināts birokrātiskais slogs, veicināta industriālā attīstība
Satiksmes ministrija (SM) starpinstitucionālai saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām. Reforma paredz saglabāt Rīgas,...
Lasīt tālākairBaltic Kanādā atklāj 50. Airbus A220-300 lidmašīnu ar īpašu krāsojumu
Latvijas lidsabiedrība airBaltic Mirabelā, Kanādā kopā ar lidmašīnu ražotāju Airbus atklāja 50. Airbus A220-300 lidmašīnu. Pirmo reizi klātienē tika prezentēta airBaltic 50. A220-300...
Lasīt tālākPārtikas un veterinārais dienests veikalos konstatē viltotu medu
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 2024. gada nogalē veikalos noņēma vairākus medus paraugus, pamatojoties uz aizdomām, ka tiek tirgots viltots medus. Laboratorijā Igaunijā veiktās DNS...
Lasīt tālāk