• Tweet

Polija iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) savus skaidrojumus par valstī veiktajām Konstitucionālās tiesas reformām, norādot, ka no viņu puses šis jautājums ir slēgts. Tikmēr EK paliek pie uzskata, ka Varšavas īstenotās darbības ir nepietiekamas un pārkāpj likuma varas principus.

Pēc diskusijām par tiesiskumu Polijā, Eiropas Komisija paziņoja, ka saredz sistemātiskus draudus tiesiskumam Polijā. No tā izriet arī neveiksmīgais pēdējo mēnešu dialogs starp EK un tiesiskumu partijām Polijā, kas ir pie varas kopš pagājušā gada novembra. Kamēr norit strīdi, Polijas tiesas darbība faktiski ir paralizēta.

Eiropas Komisija decembrī palielināja spiedienu uz Polijas valdību – aicinot to nodrošināt tiesu sistēmas neatkarību, Komisija deva Polijai trīs mēnešus, lai veiktu reformas Konstitucionālās tiesas likumā. Spēkā palika arī brīdinājums par iespējamām sankcijām.

Šajā laikā Polijā viesojas arī likumu uzraugi no Venēcijas Komisijas pārstāvji. Divu dienu ilgās vizītes laikā notika sarunas ar Augstākās tiesas, parlamenta, Tieslietu ministrijas, konstitucionālās tiesas, tiesībsarga un premjerministra biroja pārstāvjiem. Vizīti gan asi kritizējuši vadošie poļu politiķi, nosaucot, to vien par “tūristu vizīti”.

Pagājušās nedēļas nogalē EK viceprezidents Franss Timmermanss atkārtoti aicināja Poliju ievērot savas saistības, kas ir kopīgas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Tiesnešiem ir jābūt iespējai tiešā veidā piekļūt Eiropas tiesai. Ne jau tāpēc, ka tās ir katra pilsoņa tiesības, bet gan tāpēc, ka uz šiem pamatiem darbojas arī mūsu iekšējais tirgus, atgādināja Timmermanss.

Uz to Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis norādīja, ka Venēcijas Komisijas spriedumā norādīts – jums Polijā ir politisks strīds, atrisiniet to ar politiskiem instrumentiem.

Tikai dažas dienas vēlāk Polijas puse paziņoja, ka tās strīds ar Eiropas Savienību par likuma varas ievērošanu ir slēgts. Nedēļas sākumā Eiropas Komisijai nosūtītā vēstulē Polijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka tās darbības pilnībā atbilst Eiropas standartiem.

EK vēstuli vēl vērtēs, bet jau tagad sākusi aptaujāt dalībvalstis, lai noskaidrotu, vai tai ir pietiekami liels atbalsts disciplināro procedūru uzsākšanai pret Poliju.

Jau vēstīts, ka izmaiņas likumā par Polijas Konstitucionālo tiesu ir kļuvušas par Briseles un Varšavas nesaskaņu cēloni. Likuma izmaiņas izsaukušas kritiku no opozīcijas puses un neapmierinātību daļā sabiedrības.

EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām. Diskusijas ar Poliju aizvien turpinās, taču, ja EK neizdosies Poliju atsaukt savas reformas, Brisele ir gatava izvērst pret pasākumus pret Varšavu, tai skaitā sankcijas, kas tostarp aizliegs Polijai balsot par ES tiesību aktiem.

Savas bažas paudušas arī Eiropas Savienība un ASV. Tās kritizējušas, ka jaunie grozījumi apdraud Polijas Konstitucionālā tribunāla spējas darboties kā drošības vai kā pārbaudes mehānismam attiecībā uz valdības pieņemtajiem un īstenotajiem lēmumiem, ierobežojot demokrātijas un brīvības vērtības, kuras ir arī vienas no Eiropas pamatvērtībām.

Foto:succo/https://pixabay.com/en/users/succo-96729//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/