• Tweet

Pārslodzes apstākļos policijas darbiniekiem prioritāte ir kriminālprocesu slēgšana, un metodes te ir divas: uzgrūst vainu līķim un nepieļaut cietušā statusa piešķiršanu lietā. Iecerētā Valsts policijas reforma juristu skatījumā krīzi izmeklēšanas darbā var tikai padziļināt.

Maijā policijas reformas iecere tika prezentēta Ministru kabinetā, jūnijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Atsijājot daiļrunīgus tekstus par mūsdienu izaicinājumiem un nepieciešamību veikt uz sabiedrību vērstu darbu, politiķiem vērtēšanai nodotas trīs radikālas idejas policijas darba reformēšanai: 632 vakanto štata vietu likvidēšana, policijas iecirkņu skaita samazināšana no 40 uz 26 un, visbeidzot, policistu specializācijas pārtraukšana – universālie kareivji darītu visus darbus pēc kārtas. Gan krimināllietas izmeklētu, gan administratīvos pārkāpumus.

Pieaug atteikumu skaits

Latvijas Juristu apvienība iestājas kategoriski pret šiem jauninājumiem, un līdzīgā ieskatā esot arī Latvijas Prokuroru biedrība. Jau šobrīd policijas darbinieki strādājot tādā pārslodzē, ka par viņu galveno mērķi kļuvusi nevis lietu izmeklēšana un atklāšana, bet pēc iespējas ātrāka slēgšana. «Esošās slodzes apstrādei ir nepieciešami 10 500-11 000 darbinieku, bet Valsts policijā šobrīd ir nedaudz vairāk par 7200 amata vietām. Latvijas Juristu apvienības ieskatā koalīcijas partneriem ir jāvienojas par budžeta grozījumiem tādā apjomā, lai neviena vieta nebūtu jālikvidē, bet ideālā variantā pat jāpalielina darbinieku skaits uzticēto funkciju efektīvai izpildei,» norādīts juristu paziņojumā. Biedrības prezidents Rihards Bunka Neatkarīgajai stāsta, ka pērn Valsts policija sniegusi 29 000 atteikumu sākt kriminālprocesu, kas ir tuvu pusei no reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tas nozīmē, ka notikums ir bijis, bet policija to atsakās izmeklēt, un agrāk atteikumu procents bijis krietni zemāks – ap 15 līdz 20 procentiem. Sabiedrības drošību tas nekādi nevairo.

Lielāka slodze, zemāka kvalitāte

Juristu apvienības valdes loceklis Armands Logins uz advokatūru savulaik pārnāca no vadoša amata Kārtības policijā. Viņu satrauc fakts, ka pirms iecirkņu skaita samazināšanas nav veikta izpēte, kā tas ietekmēs sabiedrības drošību, kā saskanēs ar reģionālo reformu, jo jau tagad oficiālais policijas reaģēšanas laiks ārpus pilsētas, ja nevienu gluži nost nesit, ir veselas četras stundas. Zviedri, izvērtējot aktuālos riskus – migrantu pieplūdumu, noziegumu skaitu – un tendences, nule esot palielinājuši policistu štatus par 10 000 cilvēku. Pie mums noziegumu skaits nav būtiski samazinājies, arī administratīvo pārkāpumu skaits – ne. Taču štata vietas plānots nevis piepildīt, bet apgriezt. «Policistiem būs lielāka slodze un darbā zemāka kvalitāte,» prognozē Armands Logins.

Dažas nāves ilustrācijai

Neatkarīgā jau aprakstījusi vairākus gadījumus, kad policijas darba prioritāte ir lietas slēgšana, nevis nozieguma atrisināšana. Policija vainu uzgrūž līķim, bet upura tuviniekiem atsaka piešķirt cietušā statusu. Tas tādēļ, lai liegtu iespējas iepazīties ar lietu, sekot izmeklēšanas gaitai un pārsūdzēt netaisnības un paviršības prokuratūrai. Bet līķis pats sevi nevar aizstāvēt. Līdzībās runājot – mugurā duncis, bet policijas slēdzienā – pašnāvība. Tā tas notika ar studentes Sintijas Bāliņas lietu. Pati sevi piekāva, pati mežā nosala. Izmeklētāja tuviniekiem cietušā statusu nedeva. Tāpat tas notika ar policista izraisītā avārijā bojāgājušo Kasparu Galvanovski, kura vienīgais tuvinieks – brālis – izmisīgi cīnījās par cietušā statusu, lai lieta netiktu slēgta.

Un tagad atkal jauns gadījums – arī avārija ar bojāgājušo, bet shēma tā pati. Vaina tiek uzgrūsta līķim, un cietušo lietā nav. Lieta slēgta. Juristu apvienības ieskatā, ja atmet aizdomas par policijas angažētību, šī lieta ir klasiska ilustrācija policijas nespējai.

Vēl viena slēgta lieta

Avārija notika 2014. gada 31. decembrī dienas vidū. No Gulbenes puses pa ceļu P37 brauca BMW X5, kurā vietējā miljonāra bērni – padsmitnieki – veda uz mājām ģimenes kalpu. No Madonas puses ar VOLVO V70 brauca 23 gadus vecais Matīss Priednieks. Viņam drīz kāzas bija gaidāmas. BMW sašķaidīja VOLVO, puisis mira. Bet lēmumā par lietas izbeigšanu lasāms, ka kriminālprocess bijis ierosināts tieši pret viņu un izbeigts tiek noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Savukārt tēvam Ivaram Priedniekam cietušā statuss atteikts, jo dēls bijis pilngadīgs, un spriedums nav pārsūdzams. «Iznāk, ka man dēla nemaz nebija,» drūmi saka tēvs Ivars Priednieks. Viņš jau vairākus gadus cīnās par cietušā statusu un izmeklēšanas atjaunošanu, jo viņa paša veiktā izmeklēšana rada aizdomas, ka nevis dēls driftā braucis, kā pretējā puse apgalvo, bet nepieredzējusī BMW braucēja, no sānceļa izbraucot, nav devusi priekšroku. Taču iepazīties arī lietā esošajiem materiāliem un pierādījumiem bez statusa nav ļauts ne viņam, ne viņa piesaistītajiem juristiem, un arī dēla – kā izrādās – viņam nemaz nav bijis. Jo policijas prioritāte jau šobrīd esot lietu slēgšana, nevis patiesības noskaidrošana. Juristu apvienība bažījas, ka reforma šo krīzi tikai padziļinās.

Pati policija par iecerētajām pārmaiņām savā darbā pagaidām sniedz visai trūcīgu informāciju. Kā Neatkarīgajai paskaidro preses dienests:

«Ņemot vērā, ka šobrīd vēl noris aktīvs darbs pie nepieciešamo pārmaiņu plānošanas, šajā darba stadijā vēl nevaram sniegt detalizētu atbildi par to, kā tieši viss izskatīsies, jo šis plānošanas darbs vēl ir procesā. Tiklīdz varēsim iedzīvotājiem prezentēt detalizētāku informāciju, tas tiks darīts.»