• Tweet

E-veselība ir spilgts simbols tam kā pacientiem, ārstiem, slimnīcām un aptiekām nepieciešamu digitālo sistēmu Veselības ministrija gadiem nav spējusi izveidot labi un kvalitatīvi. Covid-19 krīzē vakcinēšanas nodrošināšanai pat nācās veidot jaunu rīku, nevis izmantot slikti strādājošo e-veselību.

Šobrīd priekšā policijai, prokuratūrai un tiesām būtiskās ”e-lietas” ieviešana. Tās gatavošana parāda, ka no e-veselības radīšanas kļūdām nav izdarīti pareizi secinājumi. Valsts kontrole pārmet, ka nav izraudzīti atbildīgie, bet daļa no iepirkumiem jau notikuši. Turklāt sistēmu sākts veidot nevis tur, kur rodas vislielākie dokumentu kalni – policijā – bet no otra gala. Tas radījis absurdu situāciju, ka prokuroriem jāskenē dokumenti, ko ar roku vai datorā rakstījuši izmeklētāji.

Iecere ”e-lietu” veidot ministrijās radās jau 2014.gadā. Septiņus gadus vēlāk tā joprojām nestrādā. Pašos pirmsākumos projekts bija jāievieš visiem iesaistītajiem kopā. Iekšlietu ministrija to nolēma atlikt. Lai arī lielākie papīru kalni, sākot kādu lietu izmeklēšanu, rodas tieši policijā – piemēram, tie ir liecinieku pratināšanas, kratīšanas protokoli, noziegumu vietas apraksti un virkne citu dokumentu.

”E-lietu” sākts veidot no Tieslietu ministrijas puses – kopā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi, Probācijas dienestu, Prokuratūru un tiesām. Kā spriež Valsts kontrole – sākts no otra gala.

Tiesu administrācijas E-lietas programmas projektu vadītājs Jerens Liopa norādīja: “Attiecīgi šī te lielā reforma, kā to paredzēja sākotnēji Iekšlietu ministrija, netika īstenota šādā veidā, bet attiecīgi vispirms tieslietu resors, ņemot vērā, ka ir pieejami šie te ārvalstu finanšu līdzekļi, īstenoja e-lietas pirmo posmu… Īsteno joprojām šobrīd. Kas paredz tiesvedības procesa digitalizāciju, izmeklēšanas procesu digitalizāciju no kriminālvajāšanas prokuratūrā un attiecīgi atsevišķu sodu izpildes procesā iesaistīto iestāžu procesu automatizāciju, optimizāciju un tā tālāk. Bet izmeklēšanas iestādes mums attiecīgi ar Valsts policiju, protams, sekos nedaudz vēlāk.”

Katra no iestādēm Tieslietu ministrijas paspārnē sludinājusi savu konkursu par sistēmu izstrādi. Likumā tika ierakstīts, ka šim blokam jāsāk strādāt jau no šī gada aprīļa. Bet janvārī trauksmi cēla Tieslietu padome. Augstākās tiesas tiesneši sistēmu nosauca par negatavu. Tās ieviešana varot radīt haosu. Pēc politiskām konsultācijām ieviešana pārcelta uz decembri.

Kā ”Nekā personīga” apliecina prokuratūrā, savas korekcijas ieviesis arī Covid-19 vīruss, jo nav iespējams organizēt darbinieku klātienes apmācības. Bet sistēma esot lietošanai gatava.

Lielākās problēmas rada tas, ka aizķeršanās ir Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas pusē. Maijā ir izsludināts iepirkums par jaunās iekšlietu informācijas sistēmas (IIIS2) programmatūras izstrādi un uzturēšanu. Ar tās palīdzību ”e-lietām” vajadzētu spēt pieslēgt dažādos reģistrus, ko savā pusē pamazām digitalizē policija. Plāns, ka tas sāks strādāt no 2023. gada.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs norādīja: “Mēs, par kriminālprocesu runājot, arī pirmajā ”e-lietas” etapā bija paredzētas šīs tā saucamās gala iekārtas, lai varētu šodien atbildēt uz jautājumu, ka visos iecirkņos viss ir nodrošionāts. Diemžēl mēs šodien runājam par to, ka mēs esošā budžeta ietvaros, nodrošinām to, kas ir minimāli nepieciešams tam, lai faktiski realizētais projekts varētu darboties, neradot lielu administratīvo slogu policijai. Protams, visur, kur tas ir nepieciešams, šīs iekārtas ir pieejamas, bet mēs skaidri apzināmies, ka tikai otrajā kārtā īstenojot šo projektu būs iespējams, protams, labāks nodrošinājums ar gala iekārtām.”

Ņemot vērā, ka sistēma e-vidē jau strādā prokuratūrā, bet iekšlietu dienestos tā tikai tiek gatavota, tas rada papildus slogu. Bieži joprojām ar roku vai datorā gatavotos policijas dokumentus nākas skenēt, lai tos tālāk varētu jau e-vidē izmantot prokuratūra un tiesas.

Valsts Kontroles revīzijas un metodoloģijas departamenta Otrā sektora vadītāja Ingrīda Kalniņa – Junga uzsvēra: “Tajā gadījumā, kad mēs redzam, ka mēs esam uzsākuši šo procesu, šo sistēmu būvēt tā kā no vidus. Vidus, tas nozīmē, ka kriminālvajāšana un tiesvedība, kas attiecīgi ir prokuratūra un Tieslietu ministrija, izpaliekot izmeklēšanas stadijai. Un šajā gadījumā, būvējot šo procesu, no vidus rodas arī atsevišķas aktivitātes, kā, piemēram, izmeklēšanā radīto dokumentu skenēšana. Un tad sanāk, ka ir jātērē resursi, lai šos te dokumentus, kas tiek veidoti papīrā policijā skenētu un pievienot tālāk jau šai digitālajai sistēmai, digitālai lietai, ko tālāk veido kriminālvajāšanā prokuratūrā.”

Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas virsprokurora p.i. Alēns Mickevičs

“Nekā personīga“: Tad šobrīd lielāko daļu policija dara tā, ka viņi pratināšanas protokolus pieraksta ar roku un pēc tam iet pie skenera un skenē?

Alēns Mickevičs: “Nu tā sanāk tajā pārejas periodā, kamēr izstrādās to integrēto informācijas sistēmu 2, tā diemžēl šajā pārejas posmā būs. Lai nodrošinātu šo elektronisko dokumentu šajā sistēmā.”

Jerens Liopa: “Prokuratūra šajā pirmajā posmā jau ir uzņēmusies slogu par dokumentu radīšanu elektroniski. Tie dokumenti, kas rodas prokuratūrā, ir elektroniski un attiecīgi arī uz tiesu iet elektroniskā veidā.”

“Nekā personīga”: “Respektīvi, tas, ko policija atsūta mapēs, tad prokuratūra to digitalizē?”

Jerens Liopa: “Ir skenēšanas aplikācija, kas atsevišķi prokuratūras projektā ir izstrādāta un no pagājušā gada novembra darbojas dzīvē.”

“Nekā personīga”: “Bet tas būtu policijas darbs to visu darīt?”

Jerens Liopa: “Nu, tas ir jautājums par to, ka mēs runājam par jaunās iekšlietu integrācijas informācijas sistēmas attīstību, sasaisti veidojot policijai ar prokuratūru, protams, šie materiāli, kurus ir iespējams nodot… Protams, ir izņēmumi. Pasaule nepaliek digitāla vienā dienā. Bet lielais vairums, protams, tad attiecīgi arī tiktu nodots elektroniski prokuratūrai un tālāk prokuratūra tos apstrādā.”

Ideālais scenārijs, kad ”e-lietas” sistēmā pieslēgsies visas iesaistītās puses būs tāds, ka, piemēram, tiesnesis, skatot lietu, no sava datora tiesas zālē, spēs pieslēgties Valsts policijas vai citu iestāžu datu bāzēm un lasīt tur glabātos dokumentus, noklausīties liecības, aplūkot foto un video failus.

Valsts Kontroles revīzijas un metodoloģijas departamenta Otrā sektora vadītāja Ingrīda Kalniņa – Junga norādīja: “Ņemot vērā pieredzi e-veselības sistēmas gadījumā, mēs pievērsām uzmanību tam, vai tiek izvirzīti rādītāji šīs sistēmas veiktspējai. Ja mēs iedomājamies, ka es kā tiesnesis esmu tiesā, es strādāju ar dokumentiem, bet man ir ļoti svarīgi, ka tajā brīdī, kad man konkrētu dokumentu vajag, tad es šim dokumentam tieku klāt īsā laika posmā. Un tas ir veiktspējas rādītājs, kas tiek noteikts, pieņemsim, milisekundēs, sekundēs, kad informācijas sistēmai man ir jāiedod mans nepieciešamais rezultāts. Šajā gadījumā e-lietas projektā mēs redzam, ka ir noteikti šie veiktspējas rādītāji katrai individuālajai informācijas sistēmai. Tātad es kā tiesnesis redzu, ka informācijas sistēmai divu sekunžu laikā ir jāatver konkrētais dokuments, kuru es gribu no Tiesu informācijas sistēmas. Bet e-lietas gadījumā šī vide ir daudz sarežģītāka. Tātad mums ir integrēšanas platforma jeb savietotājs, caur kuru es kā tiesnesis pieslēgšos, piemēram, Iekšlietu ministrijas informācijas sistēmai un saņemšu visus izmeklēšanas dokumentus caur šo savietotāju no Iekšlietu ministrijas. Un tieši šis te ir tas kritiskais moments, kuram šie veiktspējas rādītāji nav noteikti. Ir tieši pretēji. Šajos dokumentos mēs redzam atrunu, ka šie rādītāji ir atkarīgi arī no interneta noslodzes, no lietotāja gala tehnikas, tādēļ viņi var būt stipri zemāki. Un ko tas nozīmē no mūsu redzesloka – mēs to vērtējam, ka tas varētu būt diezgan riskanti pie šādas te milzīgas informācijas sistēmas, ka mēs neizvirzām mērķi, mēs nezinām, ko tas nozīmē tam tiesnesim galā.”

Kopā ”e-lietas” ieviešana izmaksās 27 miljonus eiro. Salīdzinājumam par 25 miljoniem ir uzbūvēta Ventspils koncertzāle vai pēc neoficiālām ziņām aptuveni tik pat izmaksās jaunceļamā Valsts drošības dienesta ēka. Kā secinājusi Valsts kontrole – tik pat svarīgi kā piešķirtā nauda, būtiska ir arī laba projekta pārvaldība un projekta vadītājs.

Tikmēr tikai tagad tiek gatavots likums, kurā būs noteikts, kurš par ko ”e-lietas” izveidē, ieviešanā un uzturēšanā atbildēs. VARAM kā atbildīgā ministrija par IT jautājumiem valsts pārvaldē neuzskata, ka likuma rakstīšana jau pēc tam, kad daļa no sistēmas veidošanas darbiem jau pabeigta, būtu problēma.

VARAM Valsts sekretārs Edvīns Balševics pauda: “Tā pavisam vienkāršoti runājot, kad decembrī tas viss tiks ieslēgts, mēs zināsim, kas ir tā kā mājas pārvaldnieks, bet mēs nevarēsim paprasīt atbildību no arhitekta, projektētāja vai dizainera. Tas ir tā kā salīdzinot ar mājas celšanu. Bet tad būs ļoti labi pārskatāms tas jautājums.”

“Nekā personīga“: “Bet būtu bijis labi, ka tas likums ir sākumā? Pirms to visu sāk?”

Edvīns Balševics: “Mūžīgais jautājums, kuram jābūt pirmajam. Vai likumam un tad sākt būvēt sistēmu. Vai sistēmai. Es jau teicu, šīs sistēmas nav pēc būtības jaunas. Viņas tiek attīstītas un papildinātas. Iekšlietu ministrijai jau pirms tam ir bijušas informācijas sistēmas un tieslietu resoram arī šīs informācijas sistēmas ir bijušas.”

“Trūkst šī kopīgā pārvaldības mehānisma. Jo katram atsevišķam projektam – jā, ir šīs te projekta uzraudzības padomes, kas seko līdzi, kā veicas ar konkrētās informācijas sistēmas izstrādi. Bet nav tāda kopīgā redzējuma par visiem elementiem, par visām iesaistītajām iestādēm, jo tur ir ne tikai Valsts policija, bet arī, piemēram, KNAB, VID un citas izmeklēšanas iestādes. Ja mēs skatāmies uz šo kopumu, tad mēs ar to saprotam procesus, sistēmas lietotāja gala tehniku un infrastruktūru. Un par visiem šiem elementiem nav tāda vienota konceptuāla dokumenta, kur mēs varētu saprast, kas ir prioritātes, kas ir jādara kurā iestādē, kādos termiņos. Trūkst šīs te uzraudzības, lai saprastu, ko tas nozīmē, ja kādā no iestādēm šīs aktivitātes iekavējas un kāda ir ietekme. Līdz ar to šis process nav izsekojams un caurskatāms,” pauda Kalniņa Junga.

VARAM sola, ka likums, kam būtu jānosaka par e-lietu atbildīgos, varētu būt gatavs gada beigās. Valsts kontrole šonedēļ kritizēja arī slikti ieviesto jauno sistēmu, kas uzrauga administratīvo pārkāpumu tajā skaitā ceļu satiksmes noteikumu sodu uzskaiti. Tā vietā, lai atslogotu policiju, datu bāzes iedarbināšanas brīdī roku darbs pat pieaudzis. Turklāt sistēmā novērotas būtiskas kļūdas, kuru dēļ vairāki pārkāpēji sodu samaksājuši pat divas reizes. Iekšlietu ministrija mums gan apgalvo, ka šobrīd sistēma strādājot krietni labāk.