• Tweet

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir konsultējusies ar atbildīgajiem dienestiem, kā arī ar Zemkopības ministriju (ZM), Iekšlietu ministriju (IM) un Satiksmes ministriju (SM), un saņemtā informācija liecina, ka pagaidām nav nepieciešams izsludināt ārkārtas stāvokli saistībā ar applūdušajām teritorijām valsts austrumos – Latgalē un Sēlijā.

Pašlaik tiek apzināti nodarītie zaudējumi. Pašvaldībām, ko skāruši augsta ūdens līmeņa izraisīti postījumi, jāvēršas VARAM.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards šorīt, tiekoties ar Latgales teritoriāli lielākas pašvaldības – Rēzeknes novada vadītāju Monvīdu Švarcu un Latgales plānošanas reģiona pārstāvjiem, uzklausīja ziņojumus par stāvokli Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās. Situācija ir apzināta un tiek kontrolēta, ņemot vērā likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmumu stāvokli” noteikto, ārkārtas situācija ir jāsludina gadījumos, ja nepieciešams ierobežot fizisku vai juridisku personu brīvību vai tiesības, lai risinātu situāciju, bet šajā gadījumā tas nav nepieciešams.

K.Gerhards: “Esam saņēmuši jaunāko informāciju par reģionā notiekošo, balstoties uz to, varu secināt, ka patlaban Latgalē plūdos skartajos novados atbildīgie dienesti un pašvaldības tiek galā ar situāciju, līdz ar to šobrīd nav pamata ierobežot cilvēku tiesības – izsludinot ārkārtas situāciju. Ministrija turpina sekot līdzi notikumiem reģionā, regulāri apkopojam jaunāko informāciju, nepieciešamības gadījumā, protams, lemsim par ārkārtas situācijas izsludināšanu.”

Ministrija jau kopš vakardienas sazinās ar plūdu skartajām pašvaldībām. Šobrīd situācija Latgalē ir stabilizējusies. Palieņu applūšanas līmenis sasniegts Aiviekstē, Dubnā un citās Daugavas mazajās pietekās, tas saglabāsies līdz nākamās nedēļas vidum, bet kritiski augsts ūdens līmenis pēc LVĢMC pieejamās informācijas nekur nav sasniegts.

Tikko pašvaldības apkopos informāciju par radītajiem zaudējumiem, VARAM vērsīsies valdībā par kompensāciju piešķiršanu. Šorīt VARAM visām plūdos iesaistītajām pašvaldībām ir pieprasījusi informāciju vai ir nepieciešama iedzīvotāju evakuācija, kā arī vai un cik būtiski ir bojāta publiskā infrastruktūra – vai nokrišņu rezultātā radīti postījumi pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajām ēkām un būvēm, kā arī pašvaldību ceļiem.

Ministrija lūgusi pašvaldībām sniegt informāciju, vai pašvaldībās, kurās ir konstatēti problēmjautājumi plūdu sakarā ir veiktas attiecīgas darbības šajā situācijā, piemēram, vai ir sasauktas Civilās aizsardzības komisijas, kurās visi Civilās aizsardzības komisijās iesaistītie dienesti atbilstoši savai kompetencei sagatavojuši rīcības plānu plūdu situācijas novēršanai un plūdu seku ietekmes mazināšanai. Tāpat esam informējuši pašvaldības, ja nepieciešama palīdzība atsevišķu iedzīvotāju evakuācijai, ziņas par šo problēmu un evakuācijas nepieciešamību nekavējoties jāiesniedz VUGD.

ZM ir uzdevusi Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) apkopot informāciju par lietavās applūdušajām lauksaimniecībā izmantoto zemju (LIZ) platībām. LLKC arī uzdots noskaidrot, cik no applūdušajām LIZ teritorijām ir apdrošinātas.

Kā jau iepriekš ziņots, stiprs lietus skāris visu Latgali, lielu daļu Sēlijas un Vidzemes austrumu novadus, mazāk stipri lijis Vidzemes centrālajā daļā. Tostarp Krāslavas novada Piedrujā nokrišņu daudzums sasniedza 69 mm, Daugavpilī – 67 mm, Līvānu novada Rožupē – 53 mm, Gulbenē – 48 mm, Jēkabpilī – 42 mm, Alūksnē – 41 mm.

Ūdens līmenis vairākās upēs paaugstinājās par desmit centimetriem stundā un pat straujāk. Applūdušas palienes, dažviet notikusi plašāku teritoriju applūšana.