Plāno ieviest kriminālatbildību par algas saņemšanu aploksnē
Tā vietā, lai samazinātu darbaspēka nodokļus, kas vājinātu arī uzņēmēju interesi par darbinieku atalgojuma slēpšanu no valsts, valdība apsver iespēju ieviest kriminālatbildību par algas saņemšanu aploksnē. Aplokšņu algu saņēmēji jau tāpat ir sodīti – viņi nevar pretendēt uz sociālām garantijām pilnā apmērā.
Tikai 10% uzņēmumu Latvijā saviem darbiniekiem visu nopelnīto samaksā oficiāli, liecina SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktora Dr. Arņa Saukas veiktais pētījums. Vairākums uzņēmumu neuzrāda lielāku vai mazāku daļu no darbinieku nopelnītā, lai ietaupītu uz nodokļu rēķina. Aptuveni 67% uzņēmumu noslēpj no valsts 10 līdz 50% no savu darbinieku nopelnītā. Pēc A. Saukas aplēsēm, Latvijā aplokšņu algās tiek samaksāta aptuveni ceturtā daļa no nopelnītā. Lietuvā un Igaunijā aplokšņu algu īpatsvars ir krietni mazāks.
Šī, protams, ir šokējoša tendence, ar kuru Valsts ieņēmums dienests (VID) cīnās jau gadiem. Taču tā vietā, lai padarītu maksāšanu aplokšņu algās uzņēmumiem neiespējamu vai neizdevīgu, valdība apsver iespēju krimināli sodīt aplokšņu algu saņēmējus – tātad tos, kuri šādu darba attiecību dēļ jau ir sociāli neaizsargāti.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekle, Nacionālās stratēģijas padomes priekšsēdētāja Elīna Rītiņa NRA.lv uzsver, ka priekšlikums par kriminālatbildības noteikšanu darba ņēmējiem nav pieņemams vairāku iemeslu dēļ. «Pirmkārt, lēmumu par aplokšņu algas izmaksu pieņem darba devējs, darba ņēmējam nereti nav ne iespēju, ne zināšanu, kā pārliecināties, vai nodokļi par viņu ir vai nav samaksāti. Darba ņēmējs par viņu samaksāto nodokļu statusu bieži uzzina tikai pēc darba attiecību pārtraukšanas. Otrkārt, tieši darba devējs, izmaksājot algu aploksnē, rada iespējamu atbildības iestāšanos pats sev, kaitējumu valstij un mazina darba ņēmēja tiesības saņemt turpmākās sociālās garantijas. Darba ņēmējs, piekrītot saņemt algu aploksnē, kaitējumu visupirms rada pats sev!» teica E. Rītiņa.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas aktīvi iesaistās cīņā pret ēnu ekonomiku, arī iestājas pret kriminālatbildības noteikšanu par aplokšņu algu saņemšanu abām pusēm – darba devējiem un darba ņēmējiem.
«Nevis sodīšana ir instruments, bet gan ieinteresētības radīšana maksāt nodokļus. Jārada stimuli nodokļu nomaksai, labvēlīga vide tiem uzņēmējiem, kuri godprātīgi maksā nodokļus,» uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Tāpat arodbiedrības un daļa politiķu kritizē aplokšņu algu saņēmēju kriminālu sodīšanu. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka atzīst, ka pret aplokšņu algām ir jācīnās, uzlabojot pašreizējo kontroles mehānismu, bet viņš ir neizpratnē par priekšlikumu ieviest kriminālsodus..
«Viens no būtiskākajiem apsvērumiem aplokšņu algu maksāšanai ir augstie darbaspēka nodokļi Latvijā. Burkāna metodes, kā zināms, darbojas efektīvāk nekā pātagas, tādēļ atkārtojam – konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides, t. sk. nodokļu politikas (vismaz Baltijas mērogā), nodrošināšana būtu burkāns aplokšņu algu izmaksas būtiskam samazinājumam,» teic E. Rītiņa.
Arī ēnu ekonomikas pētītājs A. Sauka domā, ka ēnu ekonomiku samazinātu stabilāka nodokļu politiku, nosakot taisnīgākas nodokļu likmes, raugoties no uzņēmēju un darbinieku skatpunkta, kā arī uzlabojot caurspīdību nodokļu izlietojumā. «Aplokšņu algas lielā mērā ir citu darbību, par kurām netiek maksāti nodokļi, sekas. Lai būtu līdzekļi aplokšņu algu izmaksai, vispirms jāiegūst skaidras naudas līdzekļi, kuri arī nonāk ārpus reģistrētas saimnieciskas darbības, tāpēc efektīvai cīņai ar aplokšņu algām jānorit ciešā sazobē ar citiem nodokļu nemaksāšanas apkarošanas veidiem,» norāda E. Rītiņa. Turklāt VID ir apzinājis avotus, kur tiek gūta nauda, lai maksātu aplokšņu algas, un tie ir pievienotās vērtības nodokļa atmaksu izkrāpšana par fiktīviem darījumiem; krāpnieciskas darbības saistībā ar kases aparātu izmantošanas pienākumu; aizdevumu juridiskās formas izmantošana ienākumu slēpšanas nolūkā; ienākumu slēpšana ar izsniegtiem avansiem, par kuriem netiek veikti norēķini.
Vēl par tēmu:
2025. gada 2. ceturksnī vērojams darba tirgus aktivitātes pieaugums
Jaunākie nodarbinātības dati kopumā norāda uz pakāpenisku darba tirgus aktivitāšu atjaunošanos un sagaidāms, ka līdzīgas tendences kopumā saglabāsies arī gada otrajā pusē. Vienlaikus...
Lasīt tālākLIAA: Tūrisma nozarē vērojamas pozitīvas tendences
Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākNedēļas izskaņa gaidāmi mainīgi laika apstākļi – īslaicīgu vasarīgo tveici nomainīs dzestrs un lietains laiks
Nedēļas nogalē gaidāmi mainīgi laika apstākļi. Piektdien laika apstākļus vēl noteiks anticiklons – gaidāms vasarīgi silts un saulains laiks, bez būtiskiem nokrišņiem. Tomēr jau naktī...
Lasīt tālākSiliņa pēc labas gribas koalīcijas sarunas: mūsu spēja būt vienotiem izšķir Ukrainas nākotni
Ministru prezidente Evika Siliņa trešdien, 13. augustā, piedalījās labas gribas koalīcijas sanāksmē, kurā Eiropas līderi, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Amerikas Savienoto Valstu...
Lasīt tālākRīgas svētkos par sabiedrisko transportu un autostāvvietām nav jāmaksā; būs sabiedriskā transporta papildreisi
Pilsētas iedzīvotāji un viesi 16. un 17. augustā autobusos, trolejbusos un tramvajos varēs braukt bez maksas, kā arī tiks nodrošināti vairāku transportu papildu reisi. Arī par spēkrata...
Lasīt tālākIerobežos robežu šķērsošanu starptautisko neregulāro pasažieru pārvadājumiem uz Baltkrieviju un Krieviju
Publiskajai apspriešanai tiesību aktu projektu publiskajā portālā ir iesniegts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais normatīvais regulējums par ierobežojumu noteikšanu Latvijas Republikas–Baltkrievijas...
Lasīt tālākMinistru kabinets apstiprina noteikumus pārtikas preču cenu caurredzamībai un monitoringam
Ministru kabinets otrdien, 12. augustā, apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas preču mazumtirgotāji sniedz informāciju Centrālajai...
Lasīt tālākPirmajā pusgadā eksporta vērtība pieaugusi par 3,4%, bet jūnijā samazinājusies par 2,6%
Latvijas preču eksporta vērtība šī gada jūnijā veidoja 1398 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 2,6%, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, vērtībai sasniedzot zemāko atzīmi pēdējo...
Lasīt tālākBūvniecībā 2. ceturksnī turpinās izaugsme
Nozares aktivitātes 2025. gadā pieaug un nozarē turpinās izaugsme. Būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmās cenās 1. pusgadā bija par 7,8% lielāks nekā 2024. gada attiecīgajā periodā...
Lasīt tālākNedēļas sākumā nokrišņu daudzums mazināsies
Jaunās darba nedēļas iesākumā, paaugstinoties atmosfēras spiedienam, laiks kļūs mierīgāks un nokrišņu intensitāte mazināsies – īslaicīgs lietus būs gaidāms vien vietām. Nedēļas...
Lasīt tālāk