Pirmssvētku iepirkšanās drudzis atgriezies
Aizvadītie Ziemassvētki un Jaunā gada sagaidīšanas svētki liecina, ka Latvijā sāk atgriezties trekno gadu pirmssvētku ārprāts – pircēju drūzma veikalos, pārpildītas autostāvvietas, pirotehnikas pastiprināta iegāde.
Ekonomisti svētku tēriņus skaidro gan ar optimisma pieaugumu, gan ar biezākiem iedzīvotāju naudasmakiem, kuru saturu uz šiem svētkiem nereti palīdzēja piepildīt arī uz ārzemēm peļņā devušies radinieki.
Lielāki pirkumi
Garās brīvdienas un iedzīvotāju vēlme svinēt svētkus plašāk nekā iepriekš veikalus pirmssvētku dienās bija atgriezusi nesenā pagātnē, kad veikalos pie kasēm veidojās garas rindas, automašīnas lielveikalu autostāvvietās izmisīgi riņķoja, lai atrastu brīvu vietu.
SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija apstiprināja, ka Ziemassvētku nedēļā šā tīkla veikalus ir apmeklējis lielāks pircēju skaits nekā pirms gada šajā laikā. Vislielākā pircēju plūsma un visvairāk pirkumu tika veikti
22. un 23. decembrī un laikāno 26. līdz 31. decembrim. Tirgotāji par pircēju pieplūdumu, kaut arī tas lika saspringti strādāt, neraizējās. «Ziemassvētkus un Jauno gadu no tirdzniecības viedokļa vērtējam kā sekmīgus, jo salīdzinājumā ar pērnajiem svētkiem tādā pašā laika periodā pieaugums bija 8,4 procenti,» Neatkarīgajai atzina Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš.
Arī tirdzniecības centros pirms svētkiem pircēju netrūka. Galactico tirdzniecības centru (t/c Alfa, Mols, Origo, Galerija Centrs, Dole) kopējais apgrozījums 2012. gada decembrī, salīdzinot ar 2011. gada decembri, ir audzis gandrīz par septiņiem procentiem, Neatkarīgajai uzsvēra Linstow Center Management tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. «Apgrozījuma pieaugumu lielā mērā ir ietekmējis vidējais pirkuma pieaugums – 2012. gada decembrī vidējais pirkums bija par 11,5% lielāks nekā pagājušajā gadā. Vidējā pirkuma pieaugumu, protams, ietekmēja arī inflācija, tomēr, tā kā inflācijas līmenis nepārsniedz 3%, jāsecina, ka tiek pirktas salīdzinoši dārgākas preces vai arī pirkumi tiek veikti retāk, vienā reizē tērējot lielāku naudas summu,» sacīja E. Majevska.
Divreiz saldāki svētki
Maxima veikalos vislielākais pieprasījuma pieaugums aizvadītajos svētkos bijis pēc svaigajiem produktiem, augļiem un salātiem. Tie pirkti par 55% vairāk nekā iepriekš. Arī tortes un citus konditorejas izstrādājumus pircēji iegādājušies jūtami vairāk nekā pērn. Pēc Maxima aplēsēm, pieprasījums pēc šiem kārumiem bija pat par 21% lielāks nekā iepriekš. «Grilētā gaļa decembrī tika pirkta par 12% vairāk nekā novembrī – tā izpaužas Ziemassvētku un Jaungada faktors,» secināja I. Andiņš.
Arī Rimi veikalos Ziemassvētku un Jaungada nedēļas pieprasītāko pārtikas preču tops ir līdzīgs kā citus gadus. «Godpilno pirmo vietu no pārtikas produktiem arī šogad pēc apgrozījuma ieņem mandarīni, kuru pieprasījums brīvdienās audzis vairāk nekā 20%, taču pieprasīti bija arī banāni, hurma un citi augļi. Salīdzinot ar šo pašu periodu pagājušajā gadā, pircēji divas reizes vairāk savos pirkumu grozos likuši tieši saldumus un kārumus, ar kuriem cienāt svētku viesus. Novērojām, ka ievērojami vairāk nekā ikdienā tika pirktas arī olas, majonēze, krējums, štovēti kāposti, kā arī svaiga gaļa, zivis un daudzi citi produkti par īpaši izdevīgām cenām. Tas apliecina to, ka arvien vairāk pircēji izvēlas gatavot mājas svētku maltītes, ar kurām iepriecināt sev tuvos cilvēkus,» atzina L. Podskočija.
Savukārt pirms gadumijas ļoti liels pieprasījums bija pēc dzirkstošajiem vīniem, jo īpaši pēc Rīgas pussaldā šampanieša, Martini Asti un Sovetskoje šampanskoje.
«Esam novērojuši, ka iedzīvotāji iepērkas gudrāk – rūpīgi plāno savus tēriņus, daudz biežāk iegādājas akcijas preces, kā arī izmanto lojalitātes programmas Mans Rimi priekšrocības – dažādas atlaides, īpašos piedāvājumus, iespēju uzkrāt naudu par veikto pirkumu» secināja L. Podskočija.
Dāvanu kartes un rotas
Līdz ar apģērbu veikalu klāsta paplašināšanos, piemēram, H&M un citu apģērbu veikalu ienākšanu Latvijā, Galactico tirdzniecības centros audzis ir apģērbu pārdošanas apjoms. «Tomēr vienlaikus 2012. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, pieaugums ir vērojams arī citās preču grupās – piemēram, apavu pārdošanas apjomos – atsevišķos Galactico t/c salīdzināmā apgrozījuma pieaugums ir sasniedzis
14–18%. Kāpums šajā kategorijā gan, visticamāk, ir saistīts ar dažādām ziemas apavu izpārdošanas aktivitātēm, ne tik daudz apavu kā svētku dāvanas izvēli. Atsevišķos centros lielāku popularitāti, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir nopelnījuši arī juvelierizstrādājumu veikali. Apgrozījuma pieaugums šajos veikalos bija mērāms pat 15–20% robežās,» stāstīja E. Majevska.
Daudzi pircēji dāvanām izvēlas ne tikai rotas, bet arī dāvanu kartes. Piemēram, decembrī pārdotas gandrīz 50 000 Galactico dāvanu karšu, kas ir par 3% vairāk nekā 2011. gada decembrī. Kartes iegādātas par kopējo vērtību 1,13 miljoni latu, kas ir par 15 000 latu vairāk nekā pērnā gada decembrī.
***
VIEDOKĻI
Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts
– Pērn iedzīvotāju tēriņus ietekmēja mājsaimniecību ienākumu apjoma palielināšanās un arī pozitīvāks skats attiecībā uz nākotni. Iedzīvotāju kopējie ienākumi palielinājušies, gan uzlabojoties nodarbinātībai (2012. gada laikā darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, palielinājies par aptuveni 30 000), gan palielinoties darba samaksai (vidēji par 4% gadā). Tāpat savu artavu kopējos tēriņos devuši uz ārzemēm aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju naudas sūtījumi savai ģimenei un radiniekiem. Otrs faktors, kas sekmē tēriņu palielināšanos, ir iedzīvotāju noskaņojums. Patlaban iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz savu finansiālo situāciju tuvāko 12 mēnešu laikā raksturojams kā salīdzinoši optimistisks, jo jau četrus mēnešus pēc kārtas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka viņu materiālā situācija tuvākā gada laikā uzlabosies, ir lielāks nekā to iedzīvotāju skaits, kuri paredz materiālās situācijas pasliktināšanos cenu pieauguma vai ienākumu izmaiņu rezultātā. Līdz ar to iedzīvotāji ir mazāk nobažījušies par nākotni, jūtas stabilāk par sevi un savām finansēm un ir gatavi tērēt nopelnītos naudas līdzekļus pirmās nepieciešamības un ilglietošanas precēm.
Kristilla Skrūzkalne, Swedbank ekonomiste:
– Sagaidāms, ka šajos svētkos pircēji ir tērējuši vairāk nekā pērn. Lielāki tēriņi skaidrojami gan ar labāku situāciju darba tirgū, gan stabilu patērētāju noskaņojumu. Pērn pieauga nodarbinātība, darba meklētāju līmenis ir nokrities līdz zemākajam trīs gadu laikā, turklāt iepriekšējais gads ir iezīmējies arī ar reālās neto algas pieaugumu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tādējādi redzam ienākumu kāpumu un lielāku drošību par savām finansēm nekā pērn, tādēļ svētku tēriņiem iedzīvotāji atļaujas vairāk nekā iepriekšējos gados. Varam gaidīt, ka līdzīgi kā līdz šim arī decembrī mazumtirdzniecības apgrozījuma gada izaugsme būs spēcīga.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālākKrāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālāk