• Tweet

Ceturtdien, 29. jūnijā, Satversmes tiesa atzina Ministru kabineta noteikumu normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, par neatbilstošām Satversmes 91. panta pirmajā teikumā noteiktajam tiesiskās vienlīdzības principam. Apstrīdētās normas atzītas par spēkā neesošām no 2024. gada 1. janvāra.

Lieta Satversmes tiesā tika ierosināta pēc trīsdesmit astoņu 13. Saeimas deputātu pieteikuma. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Satversmes tiesa secināja, ka izskatāmās lietas pamatjautājums ir par to, vai šāds regulējums atbilst Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam. Lai noskaidrotu šīs Satversmes normas saturu un pārbaudītu, vai vispārējās izglītības pakāpē nodarbinātos pedagogus vieno kopīga un būtiska tiem piemītoša pazīme, Satversmes tiesa ņēma vērā Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 7. panta “a” punkta “i” apakšpunktā noteikto, ka ikvienam ir tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem. Tas citstarp ietver nodarbināto tiesības saņemt vienlīdzīgu atlīdzību par vienādas vērtības darbu.

Satversmes tiesa uzsvēra, ka vienādas darba samaksas princips ir atzīts par vienu no sociālā taisnīguma elementiem, un ir attiecināms ne tikai uz vienādu vai līdzīgu darbu, bet arī vienādas vērtības darbu. Savukārt vienādas vērtības darba novērtējumā Satversmes tiesa analizēja tādus Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas izstrādātus kritērijus kā veicamajam darbam nepieciešamās prasmes, atbildība un darba apstākļi.

Pirmsskolas izglītība ir vispārējās izglītības pirmā pakāpe, un Latvijas izglītības sistēma ir organizēta tā, lai katras izglītības pakāpes ietvaros tiktu nodrošināta sekmīga zināšanu un prasmju apguve, kas nepieciešama, lai bērns no pirmsskolas izglītības pakāpes veiksmīgi pārietu un iekļautos pamatizglītības pakāpē un pēc tam arī vidējās izglītības pakāpē. Vērtējot pirmsskolas izglītības pedagoga darba veikšanai nepieciešamās prasmes, atbildību un darba apstākļus, Satversmes tiesa atzina, ka konstatētās atšķirības pirmsskolas izglītības pedagoga un pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbināto pedagogu darbā ir saistītas ar mācību organizācijas formu, izmantojamām metodēm un paņēmieniem.

Vienlaikus tiesa atzina, ka šīs atšķirības nav uzskatāmas par būtiskām, jo visu pedagogu darbs neatkarīgi no tā, kurā vispārējās izglītības pakāpē viņi strādā, ir vērsts uz vienu kopīgu mērķi – nodrošināt kvalitatīvas vispārējās izglītības ieguvi. Savukārt šā darba veikšanai nepieciešamās prasmes, atbildība un darba apstākļi ir līdzvērtīgi, neraugoties uz katrā izglītības pakāpē izglītojamo vecuma posma īpatnībām. Tāpēc pirmsskolas izglītības pedagogi, vispārējās pamatizglītības pedagogi un vispārējās vidējās izglītības pedagogi veic vienādas vērtības darbu un atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Vērtējot, vai atšķirīgai attieksmei pret šīm personu grupām ir objektīvs un saprātīgs pamats, Satversmes tiesa konstatēja, ka Ministru kabinets ir izveidojis vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas sistēmu, kurā pedagogu darba samaksa nodrošināma ne tikai no valsts budžeta līdzekļiem un mērķdotācijām, bet arī no pašvaldību budžeta. Lai arī Ministru kabinets ir nolēmis nevienlīdzību pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes ziņā novērst līdz 2025. gada 1. janvārim un vairākkārt grozījis apstrīdēto regulējumu, pakāpeniski izlīdzinot pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, tomēr tā joprojām atšķiras no pārējās vispārējās izglītības pakāpēs pedagogiem noteiktās zemākās darba algas likmes.

Satversmes tiesa atzina, ka šādas pakāpeniskas pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes izlīdzināšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts un pašvaldību budžeta stabilitāti. Tomēr šādi argumenti nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi. Valsts un pašvaldību budžeta stabilitāte pati par sevi nevar tikt izmantota kā attaisnojums atšķirīgai attieksmei pret personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Līdz ar to Satversmes tiesa atzina Ministru kabineta noteikumu normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, par neatbilstošām Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un par spēkā neesošām no 2024. gada 1. janvāra.

Foto: Valsts kanceleja