• Tweet

Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts 40 latu apmērā, citi sociālie pabalsti, kuri paredzēti trūcīgajiem, bezdarbnieka statuss un tam atbilstošie labumi, karjeras konsultācijas un atbalsts mazās uzņēmējdarbības uzsākšanai – šīs ir dažas no alternatīvām, ko Labklājības ministrija (LM) gatava piedāvāt pirmspensijas cilvēkiem, kurus vistiešāk skars pensiju reforma jeb pensionēšanās vecuma paaugstināšana.

Pensiju reformas oponenti norāda, ka tieši neesošā nodarbinātības politika un atbalsta trūkums pirmspensijas vecuma cilvēkiem, no kuriem jau tagad daudzi ir bez darba, ir iemesls, kāpēc pensionēšanās vecumu drīkstētu celt tikai tad, ja būtu rīcības plāns cilvēku aktīvākai iesaistei darba tirgū un lai cilvēki vecumā no 57 gadiem neciestu no valsts veiktajām pārmaiņām. «Jau pašlaik tiek īstenoti pasākumi visnelabvēlīgākā situācijā esošo bezdarbnieku, kas neapšaubāmi ir ilgstošie bezdarbnieki pirmspensijas vecuma grupā, atbalstam,» Neatkarīgajai norāda LM Darba departamenta darba tirgus politikas nodaļas speciāliste Daina Fromholde. Turklāt LM uzskata: ja pensionēšanās vecumu paaugstinās 2014. gadā sākotnēji par trim mēnešiem, tas neatstās būtisku ietekmi uz darba tirgu un strādājošajiem.

Puse jau tagad nestrādā

Valdības izstrādātie grozījumi pensiju likumā paredz, ka no 2014. gada pensionēšanās vecumu sāk paaugstināt sākumā par trim mēnešiem, vēlāk par pusgadu, līdz tas 2020. gadā sasniegs 65 gadus. LM sniegtā informācija liecina, ka pārmaiņas visātrāk un vistiešāk skars Latvijas iedzīvotājus, kuri dzimuši no 1952. līdz 1956. gadam, jo viņi varēs iet pensijā reformas pārejas posmā. Šo cilvēku skaits tiek lēsts ap 50 000.

Vispirms reforma skars cilvēkus, kuri dzimuši 1952. gadā, un, pēc LM datiem, tikai puse no viņiem pašlaik ir nodarbināti, bet 28 procenti jau tagad saņem pensiju vai pabalstu, 13 procenti ir bezdarbnieki, bet 9 procenti ir «pārējie». Līdzīgi ir arī citās vecuma grupās – apmēram vai nedaudz vairāk par pusi pirmspensijas vecuma cilvēku strādā.

Zema izglītība

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā lielākais bezdarbnieku īpatsvars ir vecumā no 50 līdz 54 gadiem, kas veido 15,2 procentus, otra lielākā bezdarbnieku vecuma grupa ir 55 līdz 59 gadi – 14,1 procents. Arī ilgstošo bezdarbnieku (bez darba ilgāk nekā gadu) vidū visvairāk ir cilvēku vecumā no 50 līdz 59 gadiem, bet tieši pirmspensijas bezdarbnieku (no 57 gadu vecuma) īpatsvars ir vairāk nekā 15 procenti. Pirmspensijas vecuma bezdarbnieku vidū vairāk ir sieviešu (57 procenti). Turklāt pusei pirmspensijas vecuma bezdarbnieku ir vēl arī zema izglītība – nav pamatizglītības, ir tikai pamatizglītība vai vispārējā vidējā. 53,4 procenti pirmspensijas vecuma bezdarbnieku ir ilgstošie.

Piecas alternatīvas

LM vadība ir apsolījusi plānu ne tikai ilgstošo bezdarbnieku aktivizēšanai darba tirgū, bet arī pasākumu plānu jauniešu un pirmspensijas vecuma bezdarbnieku atbalstam. Par jauniešiem bezdarbniekiem nesen LM plaši informēja, taču par īpašu atbalstu pirmspensijas cilvēkiem informāciju iegūt ir grūtāk. No arodbiedrībām un Saeimas opozīcijas partijām izskan jautājumi – kādu atbalstu valsts plāno pirmspensijas vecuma cilvēkiem, ja viņiem ir vai būs grūtības atrast darbu? Klāstot argumentus, kāpēc pensionēšanās vecums paaugstināms, Saeimā LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība) min «piecas valsts atbalstītas alternatīvas bezdarba riska iestāšanās gadījumā». Tās ir: sociālās drošības tīkls (GMI un citi pašvaldību pabalsti); priekšlaicīgā pensionēšanās; bezdarbnieka statuss, kas paredz iesaisti algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, deviņu mēnešu pabalstu, karjeras konsultācijas; tam seko «kompetenču atjaunošana» jeb dalība mūžizglītības pasākumos, kā arī atbalsts mazās uzņēmējdarbības uzsākšanai. GMI pabalsts ir tikai 40 latu mēnesī, priekšlaicīgā pensija tiek izmaksāta tikai 50 procentu apmērā (vidēji tā varētu būt aptuveni 100 lati mēnesī), bezdarbnieka pabalsta vidējais apmērs ir krasi krities un pašlaik ir tikai 111 lati mēnesī (turklāt bezdarbniekiem pat ar lielu stāžu pēdējos trīs mēnešus tas tiek izmaksāts 50 procentu apmērā).

Svarīgākais izglītība

LM uzskata, ka esošie darba tirgus pasākumi ir piemēroti arī pirmspensijas vecuma bezdarbnieku grupai un minētās piecas alternatīvas – lai arī ir pasākumi, kas visvairāk palīdz novērst bezdarba risku senioriem, – nav vienīgais atbalsts. LM speciāliste D. Fromholde Neatkarīgajai uzsver, ka pirmspensijas vecuma cilvēku pozīcijas darba tirgū stiprina izglītība, kvalifikācijas celšana un apmācība, tāpēc ir iecerēts būtiski palielināt senioru grupas īpatsvaru aktīvās nodarbinātības pasākumu saņēmēju vidū. Esot veiksmīgi pašnodarbinātības un biznesa uzsākšanas piemēri tieši pirmspensijas vecumā, norāda LM.

«Mūsu mērķis ir veicināt pēc iespējas ilgāku darba mūžu un nodarbinātību, kas nav uztverama kā slogs, no kura jāatbrīvojas noteiktā vecumā, bet kā nepieciešamība valsts attīstībai,» saka D. Fromholde. Viņa uzsver, ka diskusijās ir būtiski nodalīt divas pirmspensijas vecuma grupas – tos, kam ir darbs, un tos, kas pašreiz ir bez darba, pirmajā gadījumā veicinot ilgāku palikšanu darbā, otrajā – veicinot iekļaušanos darba tirgū, tajā skaitā – ar labāku sociālās palīdzības un darba tirgus politikas sasaisti un sagatavošanu darba tirgum. D. Fromholde norāda, ka 2014. gadā tiks sākts jaunais ES struktūrfondu ieviešanas periods, kur LM jau plāno pasākumus, arī darba vietu pielāgošanas konsultācijām un mūžizglītības atbalstam pirmspensijas cilvēkiem.

Avots: nra.lv /Inga Paparde