• Tweet

Rīgas pievienošanās Pilsētas mēru paktam rīdziniekiem ir nodrošinājusi modernāku centrālo siltumapgādi, vidi mazāk piesārņojošu sabiedrisko transportu un Briseles atzinību.

Taču tuvākajos gados rīdzinieki, kuri dzīvo pašvaldības apsaimniekotajās daudzdzīvokļu ēkās, varētu piedzīvot māju siltināšanu piespiedu kārtā.

Iespējams, tas skan biedējoši, bet jaunums tas nav. Par to vairākus gadus atgādina Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) vadītāja Maija Rubīna. Viņa Neatkarīgajai saka: «Vēl aizvien aizstāvu šo viedokli par pašvaldības māju piespiedu siltināšanu.» Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna 2010.–2020. gadam otrajā progresa ziņojumā šāds viedoklis ir pamatots ar skaitļiem un faktiem.

Daudzdzīvokļu māju renovācija galvaspilsētā norit ļoti gausi. 2011. gadā siltinātās un atjaunotās ēkas nepārsniedza vienu procentu no nepieciešamā neatliekami renovējamo māju kopskaita, kas tiek lēsts ap sešiem tūkstošiem. Lai mājām nerastos neatgriezeniski bojājumi un tās netaptu par dzīvošanai nederīgiem graustiem, tuvākajos

10 līdz 20 gados tās ir obligāti jārenovē. REA uzskata, ka, lai to panāktu, nepieciešams tiesību dokumentos stingrāk noteikt rīcību, kas jādara tad, ja daudzdzīvokļu mājās ir neapmierinošs energoefektivitātes līmenis.

Viens no soļiem, ko pašvaldība paredzējusi spert jau nākamā gada martā, ir uzdot mājas pārvaldniekiem informēt iedzīvotājus par faktisko energoefektivitātes līmeni iepriekšējā kalendārajā gadā, uzrādot to ikmēneša maksājumu kvītī. Vai cilvēki spēs novērtēt kārtējo ciparu un burtu virknējumu? M. Rubīna pašlaik pieļauj, ka kvītī varētu ierakstīt iedzīvotājiem izprotamu formulējumu, bet par to vēl jāvienojas ar Ekonomikas ministriju. Iespējams, sākot ar 2013. gada martu, kvītī izlasīsim, ka mājas energoefektivitātes rādītāji ir pārsniegti un tie jāsamazina konkrētā laika posmā.

Šādā gadījumā mājas pārvaldniekam kopā ar dzīvokļu īpašniekiem būs jānodrošina mājas sagatavošana renovācijai (energoaudita izstrāde, tehniskais novērtējums, tehniskā projekta izstrāde un saskaņošana būvvaldē) tuvāko trīs gadu laikā un ēka jāatjauno līdz 2018. gadam. Tas nozīmē, ka arī lielās mājās, kur dzīvokļu īpašnieku atbalstu siltināšanai ir tikpat kā neiespējami panākt, renovāciju, ieskaitot siltināšanu, veiks neatkarīgi no īpašnieku spējas sapulcēties un pieņemt jelkādu lēmumu. Jau minētajā dokumentā ir piedāvāti arī bonusi iedzīvotājiem. Piemēram, ieviest jūtami samazinātas nodokļa likmes renovētajām mājām uz kredīta atmaksas laiku, bet ne vairāk kā uz 15 gadiem. Atzīts, ka SIA Rīgas pilsētbūvnieks ir tehniski gatava un ar pietiekamu pieredzi, lai varētu veiksmīgi īstenot ēku siltināšanu. Taču tas nenozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki nevarētu izvēlēties citu kompāniju.

REA izstrādātais progresa ziņojums vēl jāizskata Rīgas domē, un pēc tam tas tiks nosūtīts uz Briseli, kur atrodas Pilsētas mēru pakta birojs. Jāatgādina, ka Rīga bija pirmā Eiropas valstu galvaspilsēta, kas 2008. gada septembrī parakstīja Pilsētas mēru paktu, apņemoties līdz 2020. gadam vismaz par 20 procentiem samazināt oglekļa dioksīda izmešus. Lai to panāktu, par 20 procentiem jāuzlabo energoefektivitāte un 20 procentiem no izmantojamās enerģijas apjoma jāpiesaista atjaunojamie energoresursi. Pagaidām Rīga spējusi oglekļa emisijas samazināt par 50,69 procentiem (2011. gadā), salīdzinot ar 1990. gadu. To izdevies panākt, uzlabojot siltumapgādes sistēmas, modernizējot siltumcentrāles, siltinot publiskās ēkas, kā arī samazinot transporta radīto piesārņojumu. Būtiskākais klupšanas akmens tagad ir daudzdzīvokļu ēku siltināšana.

Avots: nra.lv /Antra Gabre