• Tweet

Labklājības ministrija rosina garantētos minimālos ienākumus (GMI) noteikt 109 eiro apmērā un vienlaikus ievērojami palielināt slieksni minimālajām vecuma un invaliditātes pensijām.

Labklājības ministrija gatavo normatīvo aktu grozījumu paketi Satversmes tiesas spriedumu īstenošanai, ieviešot minimālo ienākumu līmeņu noteikšanas metodoloģiju, kā rezultātā atsevišķām iedzīvotāju grupām būtiski palielināsies ikmēneša ienākumi.

Metode paredz to, ka ienākumu sliekšņi tiek noteikti procentuālā izteiksmē pret Latvijas mājsaimniecību ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju (544,41 eiro), kur pirmā persona mājsaimniecībā ir ar svaru 1, nākamās pieaugušās personas un bērni – 0.7 no pirmās personas.

Minimālo ienākumu sliekšņi attiecas uz personām ar invaliditāti, senioriem, personām (mājsaimniecībām) ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Minimālo ienākumu atbalsts tiek sniegts individuālai personai minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta veidā, bet mājsaimniecībai ar vairākiem cilvēkiem caur pašvaldību sociālo palīdzību.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pieņēmusi lēmumu skatīšanai valdībā virzīt priekšlikumu, kur tiek noteikti augstāki apmēri valsts pusē nodrošinātajiem sliekšņiem – t.i., vecuma un invaliditātes pensijai – 163 eiro jeb 30% no ienākumu mediānas, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 191 eiro jeb 35% no mediānas. Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, strādājošām personām ar invaliditāti un nestrādājošām personām ar invaliditāti, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tiks piedāvāti atšķirīgi minimālo ienākumu sliekšņi.

Savukārt attiecībā uz sociālo palīdzību saglabāt jau izskanējušo piedāvājumu – 109 eiro jeb 20% no mediānas pirmajai personai mājsaimniecībā, bet otrajai un nākamajām piemērojot koeficientu 0.7 no pirmās personas.

Tāpat paredzēts trūcīgas personas ienākumu līmeņa un maznodrošinātas personas ienākumu līmeņa, kas līdz šim varēja būt atšķirīgs katrā pašvaldībā, vietā noteikt vienotu trūcīgas personas ienākumu slieksni – 272 eiro jeb 50% no mediānas pirmajai personai mājsaimniecībā.

Labklājības ministrijas piedāvājuma realizēšana 2021. gadā valsts budžetam varētu izmaksāt aptuveni 150 miljonus eiro, bet pašvaldībām – 25 miljonus. Labklājības ministre Ramona Petraviča gan prognozē, ka, ceļot minimālo ienākumu sliekšņus valsts pusē, ir sagaidāms, ka samazināsies cilvēku skaits, kas spiesti griezties pašvaldībā un lūgt GMI: “Līdz ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, minimālo vecuma un invaliditātes pensiju sliekšņu celšanu sagaidām, ka ievērojami saruks garantētā minimālā ienākuma pabalsta pieprasītāju skaits, bet pašvaldībām lielāks finansējums būs nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvokļa pabalstu un to saņemtu cilvēks neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā viņš dzīvo. Mājokļa pabalsta noteikšanā būtu jāaptver visas izmaksas, kas saistītas ar mājokli – īre, apkure, apsaimniekošana, maksa par komunālajiem pakalpojumiem un elektrība.”

Atgādinām, ka kopumā ir bijuši trīs Satversmes tiesas spriedumi, kuros pēc tiesībsarga pieteikuma par Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošu atzīsta kāda sociālā nodrošinājuma norma – GMI līmenis, trūcīgas personas ienākumu līmenis un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs. Vēl ir gaidāmi divi spriedumi – par minimālās vecuma un minimālās invaliditātes pensijas adekvātumu.

Foto: Saeimas kanceleja