Piebalgs: Reira demisijas pieprasījums ir nepamatots; atbildība jāuzņemas premjeram
Opozīcijas pieprasītais demisijas pieprasījums par labklājības ministra Jāņa Reira (V) demisiju ir nepamatots, uzskata “Vienotības” valdes priekšsēdētājs Andris Piebalgs.
“Nekad nedrīkst mainīt nodokļu likmes īsi pirms gada beigām,” intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” uzsvēra Piebalgs, norādot, ka tā ir Ministru prezidenta atbildība, kas notiek valdība un Reira demisijas pieprasījumam viņš pamatojumu neredz.
Jau iepriekš Piebalgs uzsvēra, ka lēmums atcelt minimālās sociālās iemaksas, strauji ceļot mikrouzņēmumu nodokli, ir pretrunā Kučinska vadītās partijas solījumiem iestāties pret mikrouzņēmuma nodokļa palielināšanu, kā arī iepriekš paustajam uzstādījumam radīt prognozējamu un stabilu nodokļu vidi.
Saeima šodien skatīs opozīcijas ierosinājumus par finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) un viņas amata priekšteča, pašreizējā labklājības ministra Jāņa Reira demisiju.
Pirms nedēļas Saeimas opozīcija, tai skaitā Latvijas Reģionu apvienības deputāti, “Saskaņas” deputāte Jūlija Stepaņenko un neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš sagatavoja lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu pašreizējai finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) un bijušajam finanšu ministram Jānim Reiram (V).
Kā demisijas iemesls tiek minēts pašreiz notiekošais haoss ap nākamā gada budžetu un steigā skatītās nodokļu likuma izmaiņas, par kurām, pēc opozīcijas deputātu domām, tieši tagadējai un bijušajam finanšu ministram būtu jāuzņemas atbildība.
“Beidzot kādam ir jāuzņemas atbildība par esošo haosu nodokļu jomā, par pirmsvēlēšanu solījumu nepildīšanu, kā arī par Latvijas uzņēmēju konkurētspējas mazināšanu un jo īpaši par mazo uzņēmēju darbības destabilizāciju,” paziņojumā medijiem norāda Bondars.
Jau ziņots, ka Saeima šonedēļ ar balsu vairākumu atbalstīja likumprojektu par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmes palielināšanu līdz 15%.
Foto: Finanšu ministrija
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk