Pētījums: vidzemnieki un kurzemnieki optimistiskāki, rīdzinieki kļūst arvien skeptiskāki
“DNB Latvijas barometrā” noskaidrots, ka, salīdzinot ar priekšvēlēšanu aptaujām, pēc 11. Saeimas vēlēšanām vidzemnieki un kurzemnieki kļuvuši nedaudz optimistiskāki, savukārt Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju vidū cerīgās nākotnes noskaņas gan ir kļuvušas būtiski kritiskākas.
Vērtējot Latvijas ekonomikas pašreizējo situāciju un tās virzību, noskaidrots, ka Rīgas iedzīvotāju vērtējums kopš Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir samērā jūtami krities – ja priekšvēlēšanu laikā 22% rīdzinieku atzīmēja, ka ekonomiskā situācija valstī pamazām uzlabojas, tad oktobrī tā uzskatījuši vairs tikai 17% rīdzinieku. Turklāt pieaudzis to rīdzinieku skaits, kuri atzīmējuši, ka Latvijas ekonomiskais stāvoklis pasliktinās (septembrī 21%, oktobrī 29%).
Savukārt Pierīgas iedzīvotāji, salīdzinot ar septembri, nedaudz biežāk norādījuši, ka ekonomiskā situācija valstī nemainās vai pasliktinās; līdzīgas vērtējuma izmaiņas vērojamas zemgaliešu atbildēs. Tikmēr Vidzemes un Kurzemes iedzīvotāju vidū kopš septembra nostiprinājies viedoklis, ka ekonomiskā situācija ir nemainīga, kā arī samazinājies aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka tā pasliktinās.
Arī prognozējot Latvijas ekonomikas iespējamo stāvokli pēc gada, vislielākais optimisma kritums, salīdzinot ar septembri, novērojams Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju vidū. Šajā iedzīvotāju grupā pieaudzis aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka ekonomiskā situācija būs drīzāk pasliktinājusies (septembrī tā domāja 9% rīdzinieku un 16% Pierīgas iedzīvotāju, bet oktobrī – attiecīgi 26% un 23% respondentu). Turklāt rīdzinieki retāk norādījuši, ka ekonomikas stāvoklis turpmākā gada laikā nedaudz uzlabosies.
Tikmēr vidzemnieku un kurzemnieku vidū pozitīvo atbilžu īpatsvars samazinājies retāk, – ja septembrī 17% un 19% aptaujāto norāda, ka ekonomiskā situācija būs nedaudz uzlabojusies, tad oktobrī šis vērtējums nokrities tikai par 3-4 procentu punktiem. Savukārt Zemgales iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka Latvijas ekonomikas stāvoklis nebūs mainījies, bet latgalieši sliecas saskatīt ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.
Vērtējot savas ģimenes materiālo stāvokli pēc gada, lielākā daļa aptaujāto visos reģionos, salīdzinot ar septembri, bijuši noskaņoti negatīvāk. Taču interesanti, ka Vidzemē aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka situācija turpmākā gada laikā uzlabosies, ir pieaudzis no 9% līdz 15%.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Asociācija: BRELL atslēgšanās ažiotāžas radīšana bija mērķtiecīgi radīta provokācija, kuru varēja valsts paredzēt
Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un enerģētikas eksperts Edgars Bergholcs norāda, ka atslēgšanās no BRELL tīkla un ažiotāžas ap to radīšana...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” – par katriem ieguldītajiem 150 tūkstošiem eiro nodokļos atgriežas 203 tūkstoši
"Rail Baltica" nav tikai lielākais infastruktūras projekts Latvijā ar ievērojamu Eiropas Savienības (līdz 85% finansējuma) un Latvijas valsts budžeta ieguldījumu. Apkopotā informācija liecina:...
Lasīt tālākGatis Liepiņš: enerģētikas nozarei jāstrādā iedzīvotāju labā
Vai Latvijā izveidotā enerģētikas politika nodrošina efektīvu lēmumu pieņemšanu nozares attīstībai un krīžu pārvarēšanai? Par šo jautājumu un nozares pārraudzību kopumā trešdien,...
Lasīt tālākVidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 3%
Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz...
Lasīt tālākNorse Atlantic Airways Latvijā izveido operāciju vadības centru; ilgtermiņa plāns uzsākt lidojumus maršrutā Rīga–Ņujorka
Šodien, 10. februārī, tikšanās laikā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri, Norse Atlantic Airways dibinātājs...
Lasīt tālāk2024. gadā saražotā piena produkcija palielinājās par 6,1%
2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, piena pārstrādes uzņēmumos saražotā piena produkcija pārdošanai* palielinājās par 9,3 tūkstošiem tonnu jeb 6,1%, liecina Centrālās statistikas...
Lasīt tālākKas jāzina par Baltijas valstu pieslēgšanos kopējam Eiropas energotīklam?
8.-9. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu....
Lasīt tālākPašvaldību dzīvokļu īrnieki šīs telpas varēs iegūt īpašumā
Iedzīvotāji, kuri patlaban īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, šīs telpas varēs iegūt īpašumā. Šādu iespēju paredz Saeimā ceturtdien, 6.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeima Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēl Mārtiņu Kazāku
Saeima ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par M. Kazāku balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās 4 deputāti. M....
Lasīt tālākOstu pārvaldības reforma – depolitizēta pārvaldība, samazināts birokrātiskais slogs, veicināta industriālā attīstība
Satiksmes ministrija (SM) starpinstitucionālai saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām. Reforma paredz saglabāt Rīgas,...
Lasīt tālāk