Pētījums: vidzemnieki un kurzemnieki optimistiskāki, rīdzinieki kļūst arvien skeptiskāki
“DNB Latvijas barometrā” noskaidrots, ka, salīdzinot ar priekšvēlēšanu aptaujām, pēc 11. Saeimas vēlēšanām vidzemnieki un kurzemnieki kļuvuši nedaudz optimistiskāki, savukārt Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju vidū cerīgās nākotnes noskaņas gan ir kļuvušas būtiski kritiskākas.
Vērtējot Latvijas ekonomikas pašreizējo situāciju un tās virzību, noskaidrots, ka Rīgas iedzīvotāju vērtējums kopš Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir samērā jūtami krities – ja priekšvēlēšanu laikā 22% rīdzinieku atzīmēja, ka ekonomiskā situācija valstī pamazām uzlabojas, tad oktobrī tā uzskatījuši vairs tikai 17% rīdzinieku. Turklāt pieaudzis to rīdzinieku skaits, kuri atzīmējuši, ka Latvijas ekonomiskais stāvoklis pasliktinās (septembrī 21%, oktobrī 29%).
Savukārt Pierīgas iedzīvotāji, salīdzinot ar septembri, nedaudz biežāk norādījuši, ka ekonomiskā situācija valstī nemainās vai pasliktinās; līdzīgas vērtējuma izmaiņas vērojamas zemgaliešu atbildēs. Tikmēr Vidzemes un Kurzemes iedzīvotāju vidū kopš septembra nostiprinājies viedoklis, ka ekonomiskā situācija ir nemainīga, kā arī samazinājies aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka tā pasliktinās.
Arī prognozējot Latvijas ekonomikas iespējamo stāvokli pēc gada, vislielākais optimisma kritums, salīdzinot ar septembri, novērojams Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju vidū. Šajā iedzīvotāju grupā pieaudzis aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka ekonomiskā situācija būs drīzāk pasliktinājusies (septembrī tā domāja 9% rīdzinieku un 16% Pierīgas iedzīvotāju, bet oktobrī – attiecīgi 26% un 23% respondentu). Turklāt rīdzinieki retāk norādījuši, ka ekonomikas stāvoklis turpmākā gada laikā nedaudz uzlabosies.
Tikmēr vidzemnieku un kurzemnieku vidū pozitīvo atbilžu īpatsvars samazinājies retāk, – ja septembrī 17% un 19% aptaujāto norāda, ka ekonomiskā situācija būs nedaudz uzlabojusies, tad oktobrī šis vērtējums nokrities tikai par 3-4 procentu punktiem. Savukārt Zemgales iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka Latvijas ekonomikas stāvoklis nebūs mainījies, bet latgalieši sliecas saskatīt ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.
Vērtējot savas ģimenes materiālo stāvokli pēc gada, lielākā daļa aptaujāto visos reģionos, salīdzinot ar septembri, bijuši noskaņoti negatīvāk. Taču interesanti, ka Vidzemē aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka situācija turpmākā gada laikā uzlabosies, ir pieaudzis no 9% līdz 15%.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālāk2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākLBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...
Lasīt tālāk