Pētījums: vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju pozitīvas pārmaiņas valsts pārvaldē nesaskata
Pēdējos divos gados būtiski palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka pozitīvas pārmaiņas valsts pārvaldē, kuras būtu nepieciešamas, reaģējot uz ekonomisko krīzi, tomēr nav notikušas, liecina jaunākais “DNB Latvijas barometra” pētījums.
Vairāk nekā puse aptaujāto, kuriem ir pamatizglītība, norāda, ka valsts pārvaldē pēdējos gados nav notikušas nekādas pozitīvas izmaiņas. Līdzīgās domās ir 44% aptaujāto ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību un 40% aptaujāto ar augstāko izglītību.
Atšķirības vērojamas dažādās vecuma grupās – ja vismaz 40% iedzīvotāju, kuri ir vecāki par 25 gadiem, norāda, ka nekādas pozitīvas pārmaiņas valsts pārvaldē nav vērojuši, tad jauniešu vidū šāds viedoklis ir retāk novērots – tam piekrīt 32% aptaujāto vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Turklāt tieši šajā vecuma grupā iedzīvotāji ir tieši tikpat pozitīvi noskaņoti kā pirms diviem gadiem, taču darbspējīgajā vecumā optimisms šajā jautājumā divu gadu laikā ir krities par vismaz 10 procentpunktiem, informēja “DNB bankas” sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa.
Savukārt, norādot, ko Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu mācīties no krīzes un tās sekām, vairāk nekā puse aptaujāto ar augstāko izglītību jeb 63% atzinuši, ka cilvēkiem vajadzētu apdomīgāk rīkoties ar naudu un nedzīvot pāri saviem līdzekļiem. Līdzīgās domās ir 51% aptaujāto ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību un pamatizglītību. Tiesa gan, aptaujātie ar pamatizglītību visbiežāk pauduši viedokli, ka krīzes mācība ir paļauties tikai uz sevi un negaidīt palīdzību no valsts (56%), pastāstīja Lapsa.
Nepieciešamību mainīties un attīstīties, lai vajadzības gadījumā būtu konkurētspējīgāki krīzes apstākļos, minējuši 34% aptaujāto ar augstāko un vidējo vai vidējo speciālo izglītību, kā arī 24% aptaujāto ar pamatizglītību. Savukārt nepieciešamību veidot uzkrājumus atzinuši 35% augstāko izglītību ieguvušo, 32% vidējo vai vidējo speciālo izglītību ieguvušo un nedaudz mazāk – 24% – pamatizglītību ieguvušo respondentu.
Visbeidzot, izvērtējot, kurus padomus vai kādus citu valstu pieredzes aspektus Latvijai vajadzētu ņemt vērā, lai novērstu līdzīgu ekonomisko krīžu ietekmi nākotnē, aptaujātie ar augstāko izglītību biežāk nekā aptaujātie ar zemāku izglītības līmeni uzskata, ka Latvijai jāplāno ekonomikas attīstība ilgtermiņā, jānosaka prioritātes un atbilstoši tām jāstrādā. Savukārt iedzīvotāji, kas ieguvuši pamatizglītību, biežāk nekā citas aptaujāto grupas norāda nepieciešamību veidot stabilu sociālo sistēmu. Tiesa, vislielākā viedokļu dažādība vērojama apgalvojumā par nepieciešamību labajos gados veidot mērķtiecīgus uzkrājumus iespējamiem sliktākiem periodiem nākotnē – tam piekrīt 39% aptaujāto ar augstāko izglītību, 31% aptaujāto ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību un tikai 28% aptaujāto ar pamatizglītību, liecina pētījums.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Lembergs: Latvijas valdība nevirza notikumus ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī
Pie varas esošie no manis baidās, jo es par visām nejēdzībām prasītu paskaidrojumus, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālāk