Pētījums: tuvākajā piecgadē elektroenerģijas patēriņš Latvijā varētu pieaugt par vairāk nekā 40%
Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030. gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas “Eurelectric” un uzņēmuma “EY” ekspertu izstrādātajā pētījumā “Grids for Speed” iekļautās prognozes. Tādējādi vēl vairāk pieaugs arī sabiedrības pieprasījums pēc droša un kvalitatīva elektroapgādes pakalpojuma, ko nav iespējams nodrošināt bez regulārām un apsteidzošām investīcijām elektrotīkla modernizācijā, forumā “AC/DC Tech 2025” akcentēja viens no pētījuma autoriem, uzņēmuma “EY Global Renewables” eksperts Toms Moriss (Tom Morris).
Pēdējos gados elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir stagnējis, taču 2024. gadā jau bija vērojama neliela augšupeja – tas pieauga par 1 % – līdz gandrīz 7 TWh. Jāpiebilst gan, ka, ņemot vērā saules paneļu uzstādīšanu pašpatēriņam mājsaimniecībās un uzņēmumos, faktiskais patērētās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir lielāks, jo daļa saražotā tiek tūlītēji izmantota, nenonākot kopējā tīklā un elektroapgādes operatoru uzskaitē. Kā prognozē “Eurelectric” un “EY” eksperti, sagaidāms, ka viena no nozarēm, kur elektrības patēriņš augs visstraujāk, ir transporta sektors.
“Sekojam līdzi nozares prognozēm un turpinām regulāras investīcijas elektrotīkla modernizācijā, ieguldot ne vien “Sadales tīkla” līdzekļus, bet arī piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Tas ļauj elektrotīklu stiprināt vēl straujāk, taču bez papildu sloga uz patērētāju pleciem. Ar šo pieeju jau šobrīd ir izdevies panākt, ka 67 % elektrotīkla ir izbūvēti izolētā, pret laikapstākļu svārstībām noturīgā veidā – zemē ierakti kabeļi, izolēti vadi un piekarkabeļi. Investīcijas ir jāturpina, turklāt ne tikai lokāli, bet valstīm visā Eiropā kopumā. Nesenie notikumi Spānijā un Portugālē uzskatāmi parādīja, kādu krīzi var radīt pēkšņi elektroapgādes pārtraukumi teju visas valsts mērogā – mums visiem kopīgi jāstrādā, lai Eiropas vienotajā elektrotīklā šādi incidenti nebūtu iespējami,” saka AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Kā paredz elektroenerģijas sadales sistēmas desmitgades attīstības plāns, laikā no 2025. līdz 2034. gadam “Sadales tīkls” elektrotīkla pārbūvē un atjaunošanā plāno ieguldīt vidēji 76 miljonus eiro gadā. Papildus tam elektroapgādes sistēmas modernizācijā tiek ieguldīts ES Atveseļošanas fonda finansējums kopumā ap 100 miljonu eiro apmērā (to investēt plānots līdz 2026. gadam).
Līdz ar tīkla modernizāciju tiek uzlabota elektroapgādes pakalpojuma kvalitāte, un daudzos parametros Latvijā ir labākie rādītāji Baltijā. Tā 2023. gadā kopējais elektroapgādes pārtraukuma ilgums vienam klientam gadā Latvijā bija 268 minūtes, Lietuvā 271 minūte, bet Igaunijā pat gandrīz divreiz lielāks – 530 minūtes.
Lai veicinātu plašāku elektrifikāciju, “Sadales tīkls” strādā arī pie jaunu pieslēgumu izbūves procesa pilnveides, tai skaitā attiecībā uz izmaksām. Būtiskas izmaiņas ieviestas pērn – no 2024. gada 1. maija “Sadales tīkls” 50 % apjomā līdzfinansē ikviena jauna elektrības pieslēguma izbūvi (iepriekš tāda pieeja tika attiecināta tikai uz pieslēgumiem ar jaudu līdz 100 ampēriem).
Savukārt no šī gada 1. maija vienkāršota kārtība jaunu elektrības pieslēgumu izbūves izmaksu aprēķināšanai pieslēgumiem zemsprieguma tīklā ar jaudu līdz 100 ampēriem. Turpmāk fiksēta viena ampēra (jeb slodzes vienības) izbūves maksa tiks piemērota īpašumiem līdz 300 metru attālumā no “Sadales tīkla” zemsprieguma elektrolīnijas (līdzšinējo 50 metru vietā). Jauna pieslēguma izmaksas ikviens var noskaidrot, ievadot īpašuma adresi vai kadastra numuru “Sadales tīkla” mājaslapā pieejamajā jauna pieslēguma maksas kartē.
Vēl par tēmu:
FM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākSamazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem
Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālākSaeima noteic principu “parāds seko dzīvoklim” – atbildīgs būs jaunais īpašnieks
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālāk