Pētījums: tuvākajā piecgadē elektroenerģijas patēriņš Latvijā varētu pieaugt par vairāk nekā 40%
Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030. gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas “Eurelectric” un uzņēmuma “EY” ekspertu izstrādātajā pētījumā “Grids for Speed” iekļautās prognozes. Tādējādi vēl vairāk pieaugs arī sabiedrības pieprasījums pēc droša un kvalitatīva elektroapgādes pakalpojuma, ko nav iespējams nodrošināt bez regulārām un apsteidzošām investīcijām elektrotīkla modernizācijā, forumā “AC/DC Tech 2025” akcentēja viens no pētījuma autoriem, uzņēmuma “EY Global Renewables” eksperts Toms Moriss (Tom Morris).
Pēdējos gados elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir stagnējis, taču 2024. gadā jau bija vērojama neliela augšupeja – tas pieauga par 1 % – līdz gandrīz 7 TWh. Jāpiebilst gan, ka, ņemot vērā saules paneļu uzstādīšanu pašpatēriņam mājsaimniecībās un uzņēmumos, faktiskais patērētās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir lielāks, jo daļa saražotā tiek tūlītēji izmantota, nenonākot kopējā tīklā un elektroapgādes operatoru uzskaitē. Kā prognozē “Eurelectric” un “EY” eksperti, sagaidāms, ka viena no nozarēm, kur elektrības patēriņš augs visstraujāk, ir transporta sektors.
“Sekojam līdzi nozares prognozēm un turpinām regulāras investīcijas elektrotīkla modernizācijā, ieguldot ne vien “Sadales tīkla” līdzekļus, bet arī piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Tas ļauj elektrotīklu stiprināt vēl straujāk, taču bez papildu sloga uz patērētāju pleciem. Ar šo pieeju jau šobrīd ir izdevies panākt, ka 67 % elektrotīkla ir izbūvēti izolētā, pret laikapstākļu svārstībām noturīgā veidā – zemē ierakti kabeļi, izolēti vadi un piekarkabeļi. Investīcijas ir jāturpina, turklāt ne tikai lokāli, bet valstīm visā Eiropā kopumā. Nesenie notikumi Spānijā un Portugālē uzskatāmi parādīja, kādu krīzi var radīt pēkšņi elektroapgādes pārtraukumi teju visas valsts mērogā – mums visiem kopīgi jāstrādā, lai Eiropas vienotajā elektrotīklā šādi incidenti nebūtu iespējami,” saka AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Kā paredz elektroenerģijas sadales sistēmas desmitgades attīstības plāns, laikā no 2025. līdz 2034. gadam “Sadales tīkls” elektrotīkla pārbūvē un atjaunošanā plāno ieguldīt vidēji 76 miljonus eiro gadā. Papildus tam elektroapgādes sistēmas modernizācijā tiek ieguldīts ES Atveseļošanas fonda finansējums kopumā ap 100 miljonu eiro apmērā (to investēt plānots līdz 2026. gadam).
Līdz ar tīkla modernizāciju tiek uzlabota elektroapgādes pakalpojuma kvalitāte, un daudzos parametros Latvijā ir labākie rādītāji Baltijā. Tā 2023. gadā kopējais elektroapgādes pārtraukuma ilgums vienam klientam gadā Latvijā bija 268 minūtes, Lietuvā 271 minūte, bet Igaunijā pat gandrīz divreiz lielāks – 530 minūtes.
Lai veicinātu plašāku elektrifikāciju, “Sadales tīkls” strādā arī pie jaunu pieslēgumu izbūves procesa pilnveides, tai skaitā attiecībā uz izmaksām. Būtiskas izmaiņas ieviestas pērn – no 2024. gada 1. maija “Sadales tīkls” 50 % apjomā līdzfinansē ikviena jauna elektrības pieslēguma izbūvi (iepriekš tāda pieeja tika attiecināta tikai uz pieslēgumiem ar jaudu līdz 100 ampēriem).
Savukārt no šī gada 1. maija vienkāršota kārtība jaunu elektrības pieslēgumu izbūves izmaksu aprēķināšanai pieslēgumiem zemsprieguma tīklā ar jaudu līdz 100 ampēriem. Turpmāk fiksēta viena ampēra (jeb slodzes vienības) izbūves maksa tiks piemērota īpašumiem līdz 300 metru attālumā no “Sadales tīkla” zemsprieguma elektrolīnijas (līdzšinējo 50 metru vietā). Jauna pieslēguma izmaksas ikviens var noskaidrot, ievadot īpašuma adresi vai kadastra numuru “Sadales tīkla” mājaslapā pieejamajā jauna pieslēguma maksas kartē.
Vēl par tēmu:
LDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālāk