Pētījums: latvieši sociālekonomisko situāciju vērtē pozitīvāk nekā cittautieši
Jaunākajā „DNB Latvijas barometrā” noskaidrots, ka optimisms par valsts kopējās situācijas, ekonomiskā stāvokļa un ģimenes materiālā stāvokļa attīstību pēdējos mēnešos pieaudzis gan latviešu, gan cittautiešu vidū. Tomēr latvieši šajos jautājumos joprojām ir krietni optimistiskāki nekā šeit dzīvojošie cittautieši.
Pētījuma rezultāti liecina, ka, vērtējot kopējās situācijas attīstību Latvijā, gada nogalē gan latvieši (novembrī 22%, decembrī 28%), gan cittautieši (novembrī 6%, decembrī 12%) biežāk norādījuši, ka tā attīstās pareizi. Turklāt mēneša laikā par 9 un 10 procentu punktiem samazinājies to latviešu un cittautiešu skaits, kuri uzskata, ka kopējā situācija valstī attīstās nepareizi. Tiesa gan, cittautiešu vidū šāds vērtējums joprojām ir ievērojami augstāks – to, ka situācija attīstās nepareizi, norādījuši kopumā 52% latviešu un 73% cittautiešu.
Savukārt, vērtējot, kā ekonomikas stāvoklis Latvijā mainīsies tuvākā gada laikā, lielākā daļa latviešu (41%) un cittautiešu (41-44%) gan novembrī, gan decembrī norādījuši, ka situācija pēc gada nebūs mainījusies. Tikmēr, salīdzinot ar novembri, decembrī par 3-4 procentu punktiem palielinājās to respondentu skaits, kuri uzskata, ka situācija būs nedaudz uzlabojusies. Tomēr latvieši retāk nekā cittautieši norādījuši, ka ekonomiskais stāvoklis pēc gada būs drīzāk pasliktinājies (latvieši – 21%, cittautieši – 31%), savukārt biežāk nekā cittautieši atzīmējuši, ka ekonomikas stāvoklis būs nedaudz uzlabojies (latvieši – 23%, cittautieši – 14%).
Visbeidzot, prognozējot savas ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņas tuvākā gada laikā, decembrī līdzīgi kā novembrī gandrīz puse latviešu un cittautiešu uzskata, ka tas nemainīsies. Taču decembrī latvieši biežāk nekā cittautieši atzīmējuši, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis būs uzlabojies (latvieši – 19%, cittautieši – 16%).
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
LDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk