Pētījums: latvieši par politiku diskutē biežāk nekā citi eiropieši
Satiekoties ar draugiem un radiniekiem, Latvijas pilsoņi salīdzinoši biežāk nekā citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāji mēdz pārrunāt vietējos politiskos jautājumus, kas attiecas uz konkrēto pašvaldību, kurā viņi dzīvo, kā arī valsts līmeņa politiskos jautājumus.
To atklāj Eirobarometra pētījums, kuru tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra “TNS Latvia” veikusi 2011.gada pavasarī.
28% Latvijas pilsoņu regulāri apspriež vietējā mēroga politiskos jautājumus ar saviem draugiem, radiniekiem. Vairāk nekā puse (56%) pilsoņu reizēm apspriež vietējos politiskos jautājumus, savukārt 16% pilsoņu vietējā mēroga politiskos jautājumus draugu un paziņu lokā neapspriež nekad.
Valsts līmeņa politikas jautājumus ar saviem draugiem, radiniekiem regulāri apspriež piektā daļa (19%) Latvijas pilsoņu. 60% pilsoņu valsts politikas jautājumus apspriež reizēm, savukārt piektā daļa (21%) valsts politikas jautājumus draugu lokā neapspriež vispār.
Tomēr Eiropas līmeņa politikas jautājumus ar saviem draugiem un radiniekiem regulāri pārrunā vien desmitā daļa (10%) Latvijas pilsoņu. Vairāk nekā puse (56%) Latvijas pilsoņu reizēm draugu lokā pārrunā Eiropas politikas jautājumus, savukārt trešā daļa (34%) Eiropas politikas jautājumus draugu lokā neapspriež nekad.
“TNS Latvia” sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Zolberga norādījusi, ka līdzīgi kā Latvijas pilsoņu vidū arī visu ES dalībvalstu pilsoņu vidū salīdzinoši biežāk tiek apspriesti vietējie un valsts politiskie jautājumi – attiecīgi lielākā daļa ES 27 dalībvalstu pilsoņi apspriež vietējos politiskos jautājumus (kopā 73% – 21% apspriež regulāri un 52% reizēm) un valsts līmeņa politiskos jautājumus (kopā 73% – 19% apspriež regulāri un 54% apspriež reizēm).
Eiropas Komisija sadarbībā ar “TNS Opinion & Social” Eirobarometra pētījumu veica no 2011.gada 6. līdz 26.maijam, aptaujājot 26 713 Eiropas Savienības pilsoņus 27 dalībvalstīs.
Latvijā Eirobarometra pētījumu veica “TNS Latvia”, aptaujājot 1 007 Latvijas un citu ES valstu pilsoņus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un spēj sazināties latviešu vai krievu valodā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Valdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākTiesībsargs: Steidzami jānovērš nevienlīdzīgā attieksme uzturlīdzekļu saņemšanas kārtībā
Tiesībām saņemt uzturlīdzekļus jābūt arī tiem jauniešiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, bet izglītību iegūst ārvalstīs. Tiesībsargs līdz šī gada 31. jūlijam...
Lasīt tālākAlkoholu varēs iegādāties no 20 gadu vecuma
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, plānots līdz 20 gadiem palielināt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus. To paredz 2.lasījumā Saeimas Sociālo un darba...
Lasīt tālākLatvijas Veterinārārstu biedrība: Kaķu reģistrācija norit ļoti efektīvi
Latvijas Veterinārārstu biedrība ir apkopojusi datus par apzīmēto kaķu skaitu. Kopš 16. marta, kad pirmo reizi aicinājām kaķu saimniekus sākt kaķu čipēšanu, ir pagājis tikai mēnesis,...
Lasīt tālākSprūds: Ar “dronu koalīciju” mēs stiprinām arī mūsu bruņoto spēkus
Latvijas izveidotā "dronu koalīcija"būs ne tikai palīdzība Ukrainai, bet arī iespēja attīstīt industriju Latvijā, tā šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja aizsardzības...
Lasīt tālākAizliegums audzēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei atbilst Satversmei
Satversmes tiesa atzina, ka normas, kas paredz aizliegumu audzēt un turēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei, atbilst Satversmei. Satversmes tiesa uzsvēra, ka dzīvnieku kā jutīgu būtņu pasargāšana...
Lasīt tālākReformēs cietumu sistēmu un uzlabos notiesāto resocializācijas pasākumus
Lai reformētu cietumu sistēmu un uzlabotu ieslodzīto resocializāciju, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Izmaiņas paredz pāreju uz divu veidu...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība turpinās darbu pie azartspēļu ierobežošanas galvaspilsētā
Pamatojoties uz jauno teritorijas plānu un turpinot sākto ceļu uz mērķi slēgt azartspēļu vietas ārpus četru un piecu zvaigžņu viesnīcām visā pilsētas teritorijā, Rīgas dome pagājušā...
Lasīt tālākBiedrība: Pašvaldībām nekavējoties jārisina suņu klaiņošanas problēmas
Pašvaldībām nekavējoties nopietni jārisina suņu klaiņošanas problēmas, un Saeimas nesen pieņemtie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā dod jaunas un plašākas pilnvaras gan pašvaldības...
Lasīt tālākKinologi varēs dot mājas saviem dienesta suņiem
Dienējošos suņus pēc dienesta beigām vispirms piedāvās iegādāties kinologam, kurs kopā ar suni pildījis dienestu. Šādu iespēju dot mājas savam dienesta sunim noteic Saeimā trešdien,...
Lasīt tālāk