• Tweet

Satversmes tiesa atzina, ka normas, kas paredz aizliegumu audzēt un turēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei, atbilst Satversmei. Satversmes tiesa uzsvēra, ka dzīvnieku kā jutīgu būtņu pasargāšana no nevajadzīgām ciešanām ir demokrātiskas sabiedrības vērtība. Mūsdienu sabiedrībai ir ētisks un morāls pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību.

Pieteikumu iesniedzējas ir kapitālsabiedrības, kuras audzē un tur ūdeles un lapsas kažokādu ieguvei. Apstrīdētās normas noteic, ka no 2028. gada 1. janvāra lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana un turēšana ir aizliegta, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas pieteikumu iesniedzējiem ierobežo Satversmē ietvertās tiesības uz īpašumu. Vienlaikus Satversmes tiesa uzsvēra, ka minētais ierobežojums noteikts ar mērķi aizsargāt sabiedrības tikumību, sabiedrības labklājību, kā arī citu cilvēku tiesības.

Satversmes tiesa atzina, ka ikviens dzīvnieks pats par sevi ir vērtība un sabiedrībai ir ētisks un morāls pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nodarīt dzīvniekam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt. Ar apstrīdētajām normām sabiedrības tikumība tiek aizsargāta tādējādi, ka tiek aizliegta ciešanu radīšana dzīvniekiem, kuru audzēšanas un turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Šis aizliegums atspoguļo to, kā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem. Tas, kas kādreiz tika uzskatīts par morāli pieņemamu un tādējādi arī tikumisku, pēc zināma laika var tāds vairs nebūt. Mūsdienu sabiedrībā dzīvnieki tiek uztverti ne tikai kā īpašuma objekti, bet gan kā jutīgas būtnes. Tie jau paši par sevi ir vērtība neatkarīgi no tā, vai kādam ir vai nav noderīgi. Tādējādi dzīvnieku audzēšana un turēšana, ja tās vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, ir neētiska un mūsdienu sabiedrības vērtībām neatbilstoša. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa izskatāmajā lietā uzsvēra, ka sabiedrības interese par morālu un ētiski pareizu izturēšanos pret dzīvniekiem ir būtiskāka nekā atsevišķu komersantu tiesības un intereses.

Satversmes tiesa arī norādīja, ka labumu no pamattiesību ierobežojuma gūs visa sabiedrība, turklāt šis labums tiks gūts daudzējādos aspektos, jo attiecīgais aizliegums pasargās gan cilvēkus no dzīvnieku pārnēsātām slimībām, gan arī patērētājus un kažokzvēru audzētavu darbiniekus no slimībām, ko var izraisīt ķimikālijas, ar kurām tiek apstrādātas kažokādas. Turklāt ar apstrīdētajām normām tiks aizliegta tāda komercdarbība, kas kaitē videi un līdz ar to aizskar citu cilvēku tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Vērtējot pieteikumu iesniedzēju izvirzītos argumentus par nepieciešamību noteikt garāku pārejas periodu vai piešķirt kompensācijas, Satversmes tiesa norādīja, ka likumdevēja lēmums par piecus gadus gara pārejas perioda noteikšanu uz jauno tiesisko regulējumu nav bijis patvaļīgs un tam par pamatu bijuši racionāli un saprātīgi apsvērumi.

Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secināja, ka sabiedrības ieguvums no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma ir lielāks nekā pieteikumu iesniedzējiem radītās nelabvēlīgās sekas. Turklāt likumdevējs ir līdzsvarojis sabiedrības intereses un kažokzvēru audzētāju tiesisko paļāvību, atliekot jaunā regulējuma spēkā stāšanos līdz 2028. gada 1. janvārim.