• Tweet

Vācijā ik dienu, izejot pastaigā ar mazuli ratiņos, tu deviņdesmit piecos procentos gadījumu vari būt pārliecināts, ka tev palīdzēs, tā ir sabiedrības norma – palīdzēt jaunajiem vecākiem, taču Latvijā viss atkarīgs no dienas – ir tādas, kad visi apkārt ir atbalstoši un priecīgi, bet citās – tevi ar bērnu pat pagrūdīs, lai tiktu priekšā, savā pieredzē dalās Māmiņu kluba pārstāve Zaiga Pūce.

Māmiņu klubs kopā ar kompāniju GFK izpētījis Latvijas sabiedrības noskaņojumu pret ģimenēm ar bērniem, kā arī jauno vecāku viedokli par to, cik draudzīga Latvija ir ģimenēm ar bērniem.

Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka norāda, ka būtiski atšķiras tas, ko domā sabiedrība (tika aptaujātas dažāda vecuma sabiedrības grupas), un tas, ko domā vecāki ar maziem bērniem. Sabiedrības lielākā daļa kopumā domā, ka Latvija ir draudzīga, bet tikpat liela daļa vecāku tomēr uzskata, ka valsts nav draudzīga. Līdzīgs viedokļu sadalījums ir to cilvēku vidū, kuri domā, ka Latvija ir neitrāla. Tikai divi procenti vecāku atzina Latviju par bērniem draudzīgu. S. Salaka domā, ka par šiem datiem arī būtu jāsāk runāt un domāt, ja valsts vēlas, lai dzimtu vairāk bērnu. Vairāk nekā puse sabiedrības izturas pret bērniem neitrāli – tā, visticamāk, ir vienaldzīga attieksme, kas arī būtu jāmaina.

Diskusijās publiskā telpā nereti ir parādījies viedoklis, ka ir vietas, kur ar bērniem nevajadzētu iet. Aptaujā gan lielākā daļa saka: nav tādu vietu, kuru nevarētu apmeklēt ar bērniem, tomēr, ja arī ir, vislielākais iebildumu cēlēju skaits bijis pret to, ka ar bērniem apmeklē kafejnīcas un restorānus. «Izplatīts viedoklis, ka bērni nepatīk vecāka gadagājuma cilvēkiem, taču šajā aptaujā pierādījās pilnīgi kas cits – pret bērnu ņemšanu līdzi uz publiskiem pasākumiem vairāk iebilst gados jauni cilvēki – līdz 24 gadiem,» sacīja S. Salaka.

Pētījumā atklājies, ka lielākā daļa vecāku uzskata: sabiedrisko vietu pieejamība ģimenēm ar bērniem ir slikta – vispirms tāpēc, ka daudzās vietās nevar iekļūt ar ratiņiem, tāpēc nav jābrīnās, ka viena no apmeklētākajām vietām jaunajiem vecākiem ir lielveikali, jo tur ir padomāts par iekļūšanu. Vēl lielāks vecāku īpatsvars – 67% – atzina, ka īpaši nedraudzīgs ir sabiedriskais transports. Sabiedriskās vietas nepieejamības dēļ – S. Salaka uzsver, ka ne tikai vides dēļ, bet arī finansiālu apsvērumu dēļ – apmeklē mazāk nekā puse jauno vecāku. «Cilvēki arī domā stereotipiski, kur viņi drīkst ar bērniem iet un kur nedrīkst. Kāda māmiņa atzina, ka viņa iet tikai uz poliklīniku un parku, citur ar bērnu baidās iet,» stāsta Māmiņu kluba biedri. Bērnu rotaļu laukumus kā piemērotus bērniem vērtē tie cilvēki, kuriem nav bērnu, savukārt muzejus par piemērotiem bērniem uzskata tie, kuri tos apmeklē, un otrādi, kas nozīmē, ka vecākiem trūkst informācijas, kur varētu ar bērniem aiziet un lietderīgi pavadīt laiku. Tad arī bērni neiemācās, kā uzvesties muzejos.

Jauniem vecākiem nerodas sajūta, ka par ģimenēm tiek domāts. «Mēs visu laiku dzirdam par demogrāfiju, bet – kā šīs rūpes izpaužas konkrēti, kas ir paveikts, to mēs nesadzirdam,» secina Māmiņu kluba vadītāja. Puse aptaujāto vecāku uzskata, ka informācija par valsts un pašvaldības sniegto atbalstu ģimenēm netiek pietiekami izskaidrota – nav vienota avota, kur šādu informāciju meklēt.

Avots: nra.lv /Inga Paparde