• Tweet

Ārvalstīs dzīvojošie latviešu bērni trīs līdz 17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, liecina Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja.

Pērn noslēgtā Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītajā zinātniski pētnieciskais projektā “Latvijas emigrantu kopienas” secināts, ka ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% ārvalstīs dzīvojošo latviešu bērnu, bet labi – 21%.

Pēc respondentu – bērnu vecāku un ģimenes locekļu – vērtējuma, 70% ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu bērnu 3-17 gadu vecumā spēj labi vai ļoti labi saprast latviešu valodu, 55% labi runā latviski, taču daudz grūtāk tiem padodas rakstīšana un lasīšana latviešu valodā: aptuveni puse vispār nelasa un neraksta latviski.

Aptauja liecina, ka tikai 40% no tiem, kuri pirms aizbraukšanas no Latvijas ģimenē runāja latviešu valodā (un šobrīd nedzīvo vieni), patlaban ģimenē runā vienīgi latviešu valodā.

Trešdaļa (34%) ģimeņu ir pilnībā atteikušās no latviešu valodas lietošanas ģimenē, turpretī katrā ceturtajā (26%) šādā ģimenē runā gan latviešu, gan kādā citā valodā.

Dažādu iemeslu dēļ krievu valodas zudums krievvalodīgo ģimeņu vidū norisinās daudz lēnāk.

Pētnieciskajā projektā “Latvijas emigrantu kopienas” apkopota informācija arī par 14 068 ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem 118 valstīs, tai skaitā aptuveni 2000 ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes bērniem.

Foto: ekrānšāviņš no Instagram