• Tweet

Liepājā pašvaldība vairs nedrīkst sveikt pilsētas dzimšanas dienā dzimušos liepājniekus, savukārt Carnikavas novada domes izdevumā pērn pārtrauca publicēt datus par mirušajiem. Sabijās, ka pārmetīs personas datu izmantošanu «nepareiziem» nolūkiem.

Valsts prezidents gan turpina tradīciju apsveikt simtgadniekus viņu lielajā jubilejā. Daudzdzīvokļu mājā nedrīkst publiskot informāciju par parādniekiem, bet uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdi, uzvārdi un personas kodi ir brīvi izlasāmi internetā. Ja zina, kur meklēt. Šiem piemēriem jāapliecina, ka bieži vien nav skaidrs, ko drīkst darīt ar personas datiem un ko – tomēr ne.

Vēstules (ne)drīkst sūtīt?

Piemēram, Saeimas deputāte Iveta Grigule gadumijā bija izsūtījusi apsveikumus 800 Latvijas iedzīvotājiem. Tās bija personīgas vēstules viņai nepazīstamiem cilvēkiem. Daži bija patiesi izbrīnīti, citi – sašutuši, jo nesaprata, kā gan deputāte ieguvusi viņu dzīvesvietas adresi, noskaidrojusi vārdu un uzvārdu?

Savukārt Liepājas domei personas datu aizsardzība liedz jubilejā sveikt liepājniekus. Vairāk nekā desmit gadu pašvaldība 18. martā, Liepājas dzimšanas dienā, individuāli sveica šajā datumā dzimušos, nosūtot apsveikuma kartītes. Nu vairs nekā. Pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Ģirne NRA.lv neslēpj, ka šādas rīcības iemesls ir Fizisko personu datu aizsardzības likums. Izrādās, saskaņā ar to pašvaldība pieprasīt un iegūt ziņas no Iedzīvotāju reģistra var tikai tad, ja tam ir tiesisks pamats – ja ziņas nepieciešamas kādas noteiktas pašvaldības funkcijas veikšanai. Tāpēc pārsimts liepājniekiem šī tradīcija ir atņemta. Tagad pašvaldība nākamajā dienā, 19. martā, sveic tikai jaundzimušos.

Simtgadniece nomira laimīga

«Mūsu omītei pirms dažiem gadiem bija simts gadu jubileja. Viņa dzimšanas dienā saņēma toreizējā Valsts prezidenta apsveikumu. Nevaru pat izstāstīt, cik omīte bija laimīga! Viņai tas bija liels notikums. Turklāt omīte bija deklarēta Rīgā, bet dzīvoja citā pilsētā. Tik un tā prezidenta kancelejas pārstāvji noskaidroja, kur viņa dzīvo. Kad omīte nomira, ielikām zārkā arī prezidenta sūtīto apsveikuma kartīti,» atceras Ilze.

Nereti radinieki vēršas Valsts prezidenta kancelejā ar lūgumu apsveikt tuvinieku 100. dzimšanas dienā. Taču arī Valsts prezidenta kanceleja lūdz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei informāciju par simtgadniekiem. Pirms kādu senioru apsveikt, tiek precizēta informācija konkrētajā pašvaldībā. Vai tas ir nepieņemami, ja Valsts prezidents, pārstāvot savu valsti, vēlas apsveikt Latvijas ilgdzīvotājus? Viņa uzdevumā nekādi citi dati netiek uzzināti, kā tikai tie, kas nepieciešami, lai nosūtītu apsveikumu.

Cilvēku vēlmes respektē

Simtgadniekus mēdz apsveikt arī pašvaldību pārstāvji. Z. Ģirne noteic, ka Liepājā tie ir radinieki, kuri vēršas ar lūgumu nosūtīt apsveikumu jubilāram. Gadās, ka cienījama vecuma jubilārs negrib pašvaldības apsveicējus redzēt vaigā, vien saņemt kartīti. Viņu vēlme tiek respektēta. Jāpiebilst, ka pašvaldība jubilāram piešķir vienreizēju pabalstu – 150 eiro. Tā ka – grozies, kā gribi, šā cilvēka dzimšanas dati vismaz sociālajam dienestam nav noslēpums.

Carnikavas novada domes izdevumā Carnikavas Novada Vēstis var izlasīt gan apsveikumu mēneša jubilāriem senioriem (sākot no 75 gadu vecuma), gan informāciju par dzimušajiem, aizsaulē aizgājušajiem un apprecējušamies. Jaunais pāris pat bildē apskatāms. Kā daudzos citos līdzīgos izdevumos, starp citu. Senioriem konkrēts jubilejas datums netiek norādīts, vien vārds, uzvārds un gadu skaits. «Cilvēki to zina, tā ir mūsu tradīcija. Pašvaldība šiem jubilāriem dāvina kliņģeri un personīgi apsveic. Ja kāds negrib, ka viņa vārdu publicē, tad nepublicējam,» stāsta izdevuma redaktore Sandra Baltruka.

Medijos ir nācies lasīt, ka jaunie vecāki tiek apsveikti ar mazuļa piedzimšanu. Un tiek nosaukts gan tēta un mammas vārds un uzvārds, gan – nereti – arī bērniņa vārds. DVI atbild: «Attiecībā uz informācijas publiskošanu par piedzimušajiem bērniem jautājums ir par to, no kurienes tiek iegūta šī informācija un vai informācijas sniedzējam ir tiesisks pamats šo informāciju nodot publicēšanai. Šīm iestādēm, kuras izsniedz informāciju par jaundzimušajiem, par to ir jāinformē vecāki un jāiegūst viņu piekrišana.»

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā Neatkarīgajai saka līdzīgi – jāizvērtē, kad ir personas privātās dzīves aizskārums, bet departamentā gan neviens par dzimušajiem un laulībām nekonsultējas, publicēt vai ne.

Grib lasīt par mirušajiem

S. Baltruka nopūšas vien, stāstot par personas datu aizsargāšanu. Piemēram, pagājušogad pārtrauca publicēt datus par mirušām personām. Tieši tāpēc, ka nebija skaidrs, vai netiktu pārkāpts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Jo, publicējot tāda satura informāciju, nedrīkstot radinieku tiesības aizskart. Kā lai pašvaldība katrā gadījumā izvērtē, kura radinieka tiesības varētu būt pārmērīgi aizskartas? Bet cilvēki bija sašutuši, pieprasīja atjaunot informāciju par aizsaulē aizgājušajiem. Tagad pašvaldības izdevumā ir izlasāms aizgājēja vārds, uzvārds, miršanas datums un vecums. Toties citos līdzīgos izdevumos – pat izvadīšanas laiks un vieta.

«DVI taču zina, ka visas novadu avīzes, pašvaldības gadu gadiem tā dara. Ja kaut kas nav pareizi, lai taču atraksta mums,» noteic S. Baltruka.

Pasargāt (ne)vajag

Pirms vairākiem gadiem, nosaucot personas vārdu un uzvārdu, tika publicēta informācija par Valsts prezidenta apžēlotajiem notiesātajiem. Tagad vairs ne, jo viens apžēlotais pēc tam sūdzējās, ka viņam ir grūti atrast darbu zīmīgā vārda un uzvārda dēļ. Darba devējs ieguglējot un ieraugot – ahā, sēdēji cietumā? Šim cilvēkam datu publiskošana radīja problēmas. Taču pašlaik nedrīkst publiskot arī, piemēram, pedofila vārdu un uzvārdu viņa kaimiņiem. Un nekas, ja līdzās dzimumnoziedzniekam dzīvo mazi bērni. Iedzīvotāji nedrīkst uzzināt arī to, kurš no kaimiņiem nemaksā komunālos maksājumus. Nē, teorētiski, protams, tiek pieļauts, kā to noskaidrot, bet Rīgas pašvaldības māju pārvaldīšanas SIA tik un tā neinformē, kuram dzīvokļa īpašumam cik liels parāds iekrāts. Pat ne to, cik apjomīgi ir lielākie parādi konkrētajā mājā, nenorādot dzīvokļu īpašumus. Vari apelēt, cik gribi, ar pamatojumu, ka parādi pasliktina citu dzīvokļu īpašnieku situāciju.

Toties likums atļauj Latvijas Vēstnesī publicēt uzturlīdzekļu nemaksātāju personas datus, personas kodu ieskaitot. Liels bija rīdzinieces Asjas (vārds mainīts) pārsteigums, nejauši internetā uzduroties savam vārdam, uzvārdam un personas kodam… nodokļu parādnieku sarakstā. Izrādījās, ka Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Likumu par nodokļiem un nodevām pērn publicēja viņas kā personas, kurai norakstīts 43 santīmu parāds, datus. «Nodokļus par mani maksā darba devējs, nekustamā īpašuma nodokli pašvaldībai maksāju pati un laikus. Tā arī nesaprotu, kas tas par parādu, kurā iedzīvojos un kuru tik dāsni man norakstīja,» smejas Asja.

Noskaidro, kurš izmanto tavus datus!

Fiziskām personām ir iespēja pasūdzēties, ja šķiet, ka personas dati iegūti nesaprotamā veidā. Fizisko personu datu aizsardzības likums nosaka cilvēkam tiesības iegūt visu informāciju, kas par personu savākta jebkurā personas datu apstrādes sistēmā, ja vien šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu. Ikvienam ir tiesības pieprasīt, lai pārtrauc viņa personas datu apstrādi vai iznīcina tos, ja personas dati ir nepilnīgi, novecojuši, nepatiesi, pretlikumīgi iegūti vai arī tie vairs nav nepieciešami vākšanas mērķim. To gan vajadzēs pamatot.