Personālvadības eksperte uzsver: Emocionālā inteliģence sniedz labumu organizācijām un to darbiniekiem

Ceturtdien, 2. novembrī, tiešsaistē norisinājās #HRconference, kurā nozares eksperti iezīmēja aktuālākos jautājumus personāla vadībā, tai skaitā apskatīja tēmas par personāla speciālistu nepieciešamajām prasmēm, ieskicēja aktualitātes darba tiesībās, diskutēja par labbūtību, karjeras izaugsmes iespējām, komandas motivācijas celšanu un tendencēm darba tirgū. Konferencē piedalījās arī “Growing” valdes locekle un konsultante Jana Strogonova, kas atzina, ka emocionālā klimata mērījumi Latvijas uzņēmumos tiek veikti jau vairākus gadus, piedzīvojot gan mierīgus laikus, gan pandēmiju un tās pēc-efektus, tomēr tas, kā cilvēki jūtās savās darba vietās būtiski nemainās – augsts stresa un izsmeltības līmenis saglabājas.
“Cilvēki Latvijas uzņēmumos jūtas patstāvīgi un gana novērtēti. Vienlaikus kur ir problēma? Jau četrus gadus pēc kārtas mēs redzam stresu un izsmeltības sajūtu. Šīs negatīvās sajūtas darba vidē joprojām dominē,” atzina J. Strogonova.
Pētījumi liecina, ka cilvēkiem trūkst informētības, aktuāls aizvien ir atalgojuma jautājums un darbinieku labsajūtu ietekmē arī tas, ka mūsdienās samazinās arī iespējas strādāt attālināti.
Tāpat viņa atzina, ka nereti vien atbildība par darbinieku labsajūtu tiek pārlikta uz vadību, kaut gan arī pašiem darbiniekiem vajadzētu apzināties, ka arī esam atbildīgi par savām emocijām. Savukārt runājot par to, ko var darīt vadītājs, lai uzlabotu emocionālo vidi uzņēmumā, viņa norādīja, ka liela nozīme ir motivācijai un veidiem, kā tiekam motivēti.
“Būtisks ir arī sociālais atbalsts un atgriezeniskā saite, ko saņemam no vadības un kolēģiem,” uzsvēra eksperte.
Lai palīdzētu darbiniekiem attīstīt cilvēciskās prasmes, ir jābūt skaidram, izstrādātam procesam, kur ir skaidrs mērķis un rezultāts. Svarīgs ir arī novērtējums un atgriezeniskā saite no apkārtējiem.
J. Strogonova uzsvēra, ka “emocionālā inteliģence sniedz labumu organizācijām un to darbiniekiem” un pētījumi liecina, ka tajos uzņēmumos, kas iegulda cilvēcisko prasmju attīstībā, pieaug produktivitāte, pieaug darbinieku apmierinātība, pieaug tirgus daļa, uzlabojas darbinieku mentālā un emocionālā labbūtība, kā arī mazinās darbinieku bailes pazaudēt darbu.
“Mūsdienās gan aizvien redzams, ka lielākoties uzņēmumi iegulda vadītāju emocionālās inteliģences attīstībā, nevis darbinieku,” atzina eksperte, aicinot to mainīt.
#HRconference piedalījās arī Personāla vadītāju kluba vadītāja, organizāciju psiholoģe un sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Rošāne, organizāciju psihologs, “CreaTest” vadītājs, docents Reinis Lazda, biznesa psihologs, HR datu analītiķis Jānis Roze, “KPMG Law” jurists Antons Zagdajs, “Sorainen” galvenais darba tiesību eksperts Andis Burkevics, LBAS jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs, psiholoģe, izaugsmes veicinātāja un trenere Inta Santa, “Draugiem Group” Personāla attīstības un pieredzes vadītāja Agnese Pumpure un “ERDA Group” projektu vadītāja Rebeka Nagle.
Vēl par tēmu:
Dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākSaeimas komisija: dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības...
Lasīt tālākAttālināts un biroja darbs joprojām piesaista lielāko uzmanību Latvijas darba tirgū
Trešajā ceturksnī darba meklētāju vidū vislielāko interesi izraisījuši darba piedāvājumi administrācijas jomā un darbs ar iespēju strādāt attālināti, liecina CVMarket.lv jaunākā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecības apjomi uzrādījuši pēdējo gadu pieauguma rekordu
Saglabājoties augošam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide 2025. gada septembrī gada griezumā bija straujākā kopš 2022. gada jūnija. Izaugsme turpinās jau septīto mēnesi...
Lasīt tālāk