Pensionēšanās vecumu pakāpeniski plānots paaugstināt ar 2014.gadu
Pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – plānots pakāpeniski paaugstināt, sākot ar 2014.gadu, informē Labklājības ministrija (LM).
Proti, 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to plānots paaugstināt par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.
Paredzēts, ka pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 1955.gada 1.jūlijam. Tātad, cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties 3 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt, tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties 6 mēnešus vēlāk, t.i. 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.
Vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu plānots celt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu par pusgadu līdz 2020.gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.
Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014.gada skars tos cilvēkus, kuri dzimuši, sākot ar 1954.gadu.
Tāpat arī no 2014.gada paredzēts palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 uz 15 gadiem, bet no 2020.gada – uz 20 gadiem.
Lai sakārtotu sadrumstaloto izdienas pensiju regulējumu, kuru piešķiršanu šobrīd regulē astoņi normatīvie akti, plānots sagatavot priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai. Tāpat līdz 2013.gada 1.martam paredzēts izstrādāt vienotu izdienas pensiju likumu, pārskatot izdienas pensijas vecumu un stāžu, tajā pat laikā nepieļaujot izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu.
2011.gadā no valsts pamatbudžeta izdienas pensiju saņēma 7,6 tūkst. cilvēki. Viņu vidējais vecums bija 52,47 gadi.
Vienlaikus paredzēts no 2014.gada, pārcelt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.
Iepriekšminēto paredz otrdien, 28.februārī, valdībā apstiprinātie grozījumi Koncepcijā par sociālā apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā un 2010.gada 17.novembra rīkojumā Nr.674 Par Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.
Ņemot vērā iepriekšminēto, paredzēts, ka LM līdz 2012.gada 1.aprīlim veiks grozījumus likumā Par valsts pensijām.
Atgādinām, ka likums Par valsts pensijām iespēju divus gadus pirms pensionēšanās vecuma pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi paredz tikai līdz 2013.gada 31.decembrim. Savukārt valdības apstiprinātajā Koncepcijā par sociālā apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā pensionēšanās vecumu bija paredzēts paaugstināt no 2016.gada.
Vēl par tēmu:
Darbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk