Pelēkās kandidatūra VID vadībai netiek izskatīta, paziņo finanšu ministre
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam tiek virzīta Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova, līdz ar to līdzšinējās VID vadītāja pienākumu izpildītājas Daces Pelēkās kandidatūra netiek izskatīta, uzsver finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre uzsvēra, ka patlaban Koļegova ir vienīgā pretendente uz VID vadītāja amatu un citas kandidatūras netiek izskatītas.
Tāpat Reizniece-Ozola piebilda, ka VID vadītāja meklējumos svarīgs nosacījums bija tas, lai jaunais iestādes vadītājs iepriekš nebūtu strādājis VID, kas nozīmē, ka Pelēkās kandidatūra netiek apspriesta.
Jau vēstīts, ka VID ģenerāldirektora vietniece Dace Pelēkā, kura patlaban pilda dienesta vadītāja pienākumus, neizslēdz iespēju apsvērt pretendēšanu uz VID ģenerāldirektora amatu, ja tiktu tam uzrunāta.
Tāpat vēstīts, ka pēc sarunas ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) finanšu ministre Dana Reiniece-Ozola VID vadītāja amatam oficiāli izvirzījusi pašreizējo Valsts vides dienesta vadītāju Koļegovu.
Vairāk nekā pirms mēneša Valsts kanceleja izsludināja atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam, aicinot pieteikties profesionālus, sevi pierādījušus līderus, kuri vēlas strādāt sabiedrības labā un dot būtisku ieguldījumu valsts pārvaldes attīstībā. VID ģenerāldirektora meklēšana gan beigusies bez rezultātiem, konkursa komisija nav spējusi atrast atbilstošas kapacitātes cilvēku.
Tagad VID vadītāja amatam piemērotu kandidātu meklēs valsts pārvaldē. Pašlaik kā vienīgā kandidāte šim amatam uzrunāta pašreizējā Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk